Kārsavieši ar bažām gaida reformu

Kārsavas novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Kārsavas pilsētu un 5 apkārtējos pagastus – Goliševas, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes un Salnavas. 2009. gadā Kārsavas novada domes vēlēšanas notika pirmo reizi un tika ievēlēti 15 deputāti.

Neliels novada raksturojums

Kārsavas novada kopējā platība ir 627 km2. Pēc platības lielākais ir Salnavas pagasts, bet mazākais ir Goliševas pagasts. Vismazākā pagasta teritorija 16,2% ir Goliševas pagastam, savukārt vislielākā – Salnavas pagastam, kas aizņem 26,5% no kopējās novada teritorijas. Novada administratīvais centrs ir Kārsavas pilsēta, un tā aizņem 0,6% no novada kopējās teritorijas.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Kārsavas novadā uz 2020. gada 1. janvāri bija deklarēti 5506 iedzīvotāji, no tiem Kārsavā – 2028, Goliševas pagastā – 350, Malnavas pagastā – 1115, Salnavas pagastā – 624, Mežvidu pagastā – 790 un Mērdzenes pagastā – 599. Kārsavas novadā pērn ieturētais un aprēķinātais Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sasniedza 2758,04 tūkst. eiro. Kārsavas pašvaldības budžeta IIN ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pērn bija 375,70 eiro.

Lursoft dati rāda, ka 2019. gada uzņēmumi ar vislielāko gada apgrozījumu ir ZS Lūsēni, SIA CPA, SIA Salenieku dolomīts, SIA Javisi, SIA VK Logistika. Pērn reģistrēti 9 jauni uzņēmumi un tikpat ir likvidēti.
Kārsavas novada bezdarba līmenis šī gada maija beigās bija 18,80%, reģistrēto bezdarbnieku skaits – 632.

Nebija novada attīstības vīzijas

Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja ir Ināra Silicka, kura savu amatu ieņem jau kopš novada izveidošanas. Līdz 2009. gada novadu reformai viņa nebija iesaistījusies politikā un īpaši par to arī neinteresējās. Tobrīd viņa bija Ludzas vakarskolas direktore un ieņēma neitrālu pozīciju politikā. I. Silicka atzīst, ka, īpaši neiedziļinoties, pieņēma uzaicinājumu piedalīties ZZS kandidātu sarakstā.

Uzsākot darbu jaunajā Kārsavas novada domē, I. Silickai nebija nojausmas, kas ir novads, jo nebija no kā ņemt piemēru un uz kādas likumdošanas balstīties. Toreizējais izpilddirektors Pēteris Labanovskis, kā arī iepriekšējie priekšsēdētāji Pēteris Laganovskis un Arvīds Urtāns, Salnavas pagasta priekšsēdētāja Inese Nagle sniedza tikai ieteikumus. Toreiz paveicās ar jaunajiem domes darbiniekiem gan grāmatvežiem, gan ekonomistiem, kuri palīdzēja pārvarēt krīzi, ietaupot pat uz algu rēķina, jo strādāja 5 darba dienas, taču algu saņēma par 4 darba dienām nedēļā. I. Silicka baidījās, kā izdzīvos cilvēki, ja paliks bez darba un vēl līdz šim uzskata, ka bija prātīgi darīts, atstājot cilvēkus darbā uz pusslodzi vai uz trešdaļu no slodzes. Vismaz toreiz cilvēkiem bija kaut kāda nauda, par ko nopirkt maizi un neiekrist depresijā.

Eiropas līdzekļu piesaiste

Toreiz priekšsēdētāja bija 15 gadus nostrādājusi izglītības jomā gan kā skolotāja, gan kā skolu direktore, tāpēc saprata, kas ir budžets, plānošana un attīstības programma. Esot attālināti no politikas, viņa pamanīja tā laika Kārsavas trūkumus un nāca ar savām idejām, kuras deputāti atbalstīja. Tika izveidota centralizētā grāmatvedība, lai no kopējā budžeta varētu labāk plānot nepieciešamos darbus katrā pagastā. Tāpat tiek ievērots princips, ka nedrīkst atstāt novārtā nevienu pagastu. Par redzamāko piemēru I. Silicka min ielu remontdarbus, ja tiek remontēta iela Kārsavā, tad tas tiek darīts arī Mērdzenē, Mežvidos vai Salnavā. Pamazām šo praksi pārņēma arī kultūras darbinieki, organizējot novada svētkus un citus pasākumus.

Viņasprāt, tā laika motivācija veidot lielākas pagastu apvienības, saistījās ar lielāku Eiropas līdzekļu piesaisti. Ja tā, tad tas ir attaisnojies, uzskata I. Silicka. Šobrīd viņu uztrauc tas, lai nākošās reformas rezultātā Kārsavas novads netiktu atstumts un nepaliktu nomalē, kā tas notika kādreizējā Ludzas rajona laikos.

Veidot policentrisku Ludzas novadu

Nākošajai Ludzas novada vadībai būtu jāizvērtē kadri no visiem šobrīdējiem novadiem un pagastiem. Kārsavas novada priekšsēdētājai šķiet, ka būtu labi veidot policentrisku Ludzas novadu, vērtējot atsevišķi katra pašreizējā novada spēcīgāko pusi. Piemēram, apkures un apsaimniekošanas jomā par piemēru tiek minēta Zilupe, varbūt tieši Zilupei jāpārņem un jāvada šī joma topošajā Ludzas novadā. Par spēcīgāko izglītības jomā I. Silicka uzskata Kārsavas novadu, tāpēc to varētu vadīt Kārsava. Kultūras un tūrisma jomā varētu dominēt Ludzas novads. Viņai ir zināms, ka daži kolēģi Kurzemes pusē gatavojas rīkoties pēc šāda scenārija, viņasprāt, tas būtu godīgi arī pret iedzīvotājiem, lai šajos centros notiktu aprite.

Pamazām izzūd Goliševas pagasts, kur iedzīvotāju skaits strauji sarucis un mājas ir tukšas. Savukārt to nevar teikt par Mežvidu pagastu, jo tur pat trūkst dzīvojamās platības. To varētu izskaidrot ar nelielo attālumu no Rēzeknes pilsētas.

2009. gada reforma bija demokrātiskāka

Nāks cita Ludzas novada vadība, kurai, iespējams, būs cits skatījums attiecībā uz Kārsavas novadu, spriež I. Silicka. Viņas galvenais mērķis bija savest kārtībā pašvaldības ielas un ceļus. Varbūt tālāk varētu domāt par to, ka Kārsavā būtu nepieciešama sociālā māja sociāli neadaptētiem cilvēkiem. Šobrīd viens no galvenajiem mērķiem ir pabeigt katlu mājas būvniecību. Tāpat gribas īstenot ideju par kultūrvēsturiskā centra izveidi ar ekspozīciju zāli “Līču mājas”. Protams, būtu nepieciešama kāda ražotne ar darba vietām, taču I. Silicka izsakās cerīgi, jo novadā pamazām uzrodas uzņēmēji, kuri iegulda savas investīcijas.

Tagadējais Kārsavas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Pēteris Laganovskis tieši pirms 2009. gada teritoriālās reformas mazliet vairāk par gadu bija domes priekšsēdētājs. Viņš atceras, ka toreiz tā noritēja daudz demokrātiskākā veidā nekā tas notiek šobrīd. Tika rīkotas sapulces, katram pagastam bija jāizdod lēmums, ka pievienojas Kārsavas novadam. Toreiz pievienoties Kārsavas novadam tika aicināta arī Baltinava, kura tika uzklausīta. Pagasti paši bija ar mieru pievienoties pie Kārsavas, mazliet grūtāka izvēle bija Mērdzenes un Mežvidu pagastiem, kuri nosvērās par labu attiecīgi Ciblas un Rēzeknes novadiem. Tobrīd likās, ka rajoni ir lieki, braucot uz sapulcēm, tajās nekas stratēģiski svarīgs netika pieņemts, stāsta priekšsēdētājas vietnieks. Katrs pagasts saņēma 200 000 latu, kas bija motivējošais apstāklis reformas norisei.

Vietvaru apjomi jāpalielina

Viennozīmīgi reforma notika labprātīgi, atklāj P. Laganovskis. Novada karti zīmēja vietējie pagastu cilvēki, kuriem bija stratēģiski vienkārši vienoties, kā būtu labāk. Tagadējā administratīvi teritoriālajā reformā karti zīmē novadiem nepietuvināti cilvēki. Iespējams, ka tieši pašu mazāko novadu izveide, piemēram, Baltinava bija valdības kļūda, taču tie tāpat izdzīvoja. P. Laganovska skatījumā iepriekšējā reforma netika līdz galam paveikta.

– Par rezultātu grūti spriest, taču šķiet, ka ar Kārsavas novada izveidi visi ir apmierināti. Tikai kā būs ar nākošo reformu? Viens ir skaidrs, ko nevar noliegt, iedzīvotāju paliek mazāk un vietvaru apjomi ir jāpalielina,– spriež priekšsēdētājas vietnieks. Sanāk, ka rajonam jāatgriežas atpakaļ iepriekšējās robežās. Tāpat būs novads, tikai lielāks.

Reformas plāns nav īsti skaidrs, tomēr P. Laganovskis cer, ka būs labāk. Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji nobalsoja par partijām, kas solīja reformu un tās pieturas pie sava teiktā.

Iedzīvotāji baidās, ka būs sliktāk

Devāmies aptaujāt vietējos Kārsavas novada iedzīvotājus, mēģinot noskaidrot, vai viņi atceras, kad norisinājās iepriekšējā teritoriālā reforma, vai zina, kad plānota nākošā un kā viņi uztver iepriekšējo reformu un ko sagaida no nākošās?

Kārsaviete Iveta Nalivaiko (attēlā) nezināja, kad notika iepriekšējā reforma un kad būs nākošā. Tomēr jauna reforma ievieš bailes:

– Bail no pārmaiņām, jau esam pieraduši pie sava novada. Kad kāds jautā no kurienes nāku, tad vienmēr nekaunos teikt, ka nāku no Kārsavas novada.

Ināra Magina (attēlā) zina, ka nākošā administratīvi teritoriālā reforma notiks nākošajā vasarā:

– Iepriekšējā laikam bija laiciņu atpakaļ. Runā, ka Kārsavas novadu pievienos Ludzai, bet varbūt tomēr nē. Labāk tomēr būtu palikt Kārsavas novadā. Patīk Kārsavas novada svētki, agrāk tādu nebija. Daudz kas šajā laikā ir padarīts Kārsavā – noasfaltēti ceļi. Man māsa atbrauc no Rēzeknes un priecājas, cik Kārsava ir skaista palikusi. Viss ir sakopts, tīrs, izpļauts. Pilnai laimei pietrūkst darba, gribētu, lai šeit būtu kāds uzņēmējs un atjaunotu kādu ražotni.

Kārsaviete Tamara Kozjakova (attēlā) neseko ziņām, bet zina, kad sekos nākošā teritoriālā reforma:

– Negribas tiešām reformu, šobrīd var vienkārši mēram piezvanīt un pajautāt kaut ko, kā būs pēc tam? Bailes, ka pēc novadu apvienošanas Kārsavā viss līdzināsies Padomju laikiem. Tagad pilsēta ir skaista – uzbūvēta estrāde, ceļi, jauns stadions, tikai sava baseina pietrūkst. Tagad visi pagasti draudzīgi sadzīvo un kopā svin svētkus, nebija slikti, vismaz redz, ka kaut kas šeit notiek. Man patīk tā, kā šobrīd ir. Ludza būs tālu un domāju, ka mēs daudz ko īsti neuzzināsim, mums neko neprasīs, darīs to, ko paši izdomās. Pateiks, ka Ludzai lielākas problēmas jārisina.

Kundzes Jevģēnija Pakļenkova (attēlā) un Jeļena Praznikova (attēlā) par reformām ir dzirdējušas, bet sīkāk nezina:

– Pēc tam vajadzēs braukt uz Ludzu? Tas būs slikti. Troutuāri un celiņi ir skaisti uzbūvēti šajā laikā, vispār daudz kas. Māju fasādes pamazām atjauno. Tā vairs noteikti nebūs, Ludza tik daudz naudas vairs nedos Kārsavai, pat ziediem parkā nedos. Ceļi tiešām ir kļuvuši labāki. Labāk gribētu, lai paliek Kārsavas novads, kad viss ir tepat uz vietas sasniedzams un nav nekur jābrauc.

Antoņina savu uzvārdu nosauc, taču ir dzirdējusi par reformām:

– Bija rajoni, mēs bijām Ludzas rajonā, tikai nepateikšu kurā gadā, varu sajaukt. Tagad vieno atpakaļ. Es uzskatu, ka pareizi dara. Administrācija šausmīgi liela, visiem tūkstošus maksā, iedzīvotāju paliek mazāk, bet administrācija paliek lielāka, labāk atstājuši pašu minimumu un paliktu iepriekšējie novadi. Tā nenotiek tikai pie mums, bet arī pa visu Latviju kopumā.

Antons Gutāns zina, ka administratīvi teritoriālā reforma gaidāma nākošgad:

– Priekš kam vajadzēja sadalīt Ludzas rajonu, lai tagad apvienotu atpakaļ tajās pašās robežās. Būs sliktāk, visu savāks Ludza, likvidēs Mežvidu un Salnavas pamatskolas, tas jau ir simtprocentīgi zināms. Dzirdēju, ka Mežvidu pamatskolas vietā būs viesu māja.

Juris Naglis (attēlā) seko līdzi nozīmīgām pārmaiņām:

– Pēdējā reforma bija 2009. gadā, rajonus sadalīja sīkākās vienībās. Nākošā būs pēc pašvaldību vēlēšanām – nākamgad. Tikko pa televīziju dzirdēju, ka 46 pašvaldības no 119 prasa prezidentam apturēt reformu. Toreiz sadalīja, nekas nekļuva labāks un tagad arī nebūs, kā dzīvojuši, tā dzīvosim. Kārsavā var iziet tehnisko apskati mašīnai? Nevar, jābrauc uz Rēzekni vai Ludzu, vietējā Kārsavas slimnīca arī izputināta. Nekā nedos šī reforma, cilvēks kā dzīvojis tā dzīvos, neviens viņām uz paplātes neko neatnesīs. Būs mazākas administrācijas, no pagastiem kaut kas aizies un vairāk nekas. Nevienu ceļu ātrāk nesataisīs, naudas ir tik, cik ir. Domāju, ka labāk lielākus veidot novadus, ne tādus mazus. Man patīk šīs reformas variants, bet parastam cilvēkam tas neko nedos.

Koleta Patmalniece (attēlā) un Margarita Nagle zina, ka nākošo reformu jāgaida nākošgad:

– Kad no tām reformām ir bijis labums? Pašam tik jāstrādā un viss! Gan jau kaut kāds labums no apvienošanas būs. Padomju laikos, kad atdalījās Kārsava no Ludzas visi ļoti pārdzīvoja un gaidīja apvienošanu. Toreiz slikti izdarīja, ka sadalīja Ludzas rajonu 4 novados. Tagad sliktāk noteikti būs tieši pašiem pašvaldības darbiniekiem, kad samazinās administrācijas.

Liela daļa Kārsavas novada iedzīvotāju nevarēja atbildēt, kad notika iepriekšējā reforma un kad gaidāma nākošā. Vietējo iedzīvotāju noskaņojums administratīvi teritoriālās reformas sakarā pārsvarā ir negatīvs. Kārsavieši nesagaida pozitīvas pārmaiņas un baidās, ka tiks atstumti un nesadzirdēti. Visi ir pieraduši pie esošā novada, jo ir ērta saziņa ar pašvaldību. Daži nenoliedz, ka reforma ir nepieciešama, lai samazinātu pašvaldību administrācijas, jo sarūk iedzīvotāju skaits, taču uzskata, ka priekš viņiem tā nenesīs būtisku labumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Kārsavieši ar bažām gaida reformu” saturu atbild Ludzas Zeme.