Juris Atstupens: “Lai neinficētos, vakcinējieties!” - Ludzas Zeme

Juris Atstupens: “Lai neinficētos, vakcinējieties!”

Juris Atstupens: “Lai neinficētos, vakcinējieties!”
3.2
(12)

Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens no paša pieredzes zina par kovidu – kā atceramies, pēdējā uzliesmojuma laikā Ludzā tika atvērta nodaļa pacientiem ar COVID-19. Mēs lūdzām viņu pastāstīt, kas ārstiem bija jāiztur šajā grūtajā periodā un ko viņi domā par vakcināciju.

 

Notikumu hronika

Atgādināsim, ka 2019. gada 31. decembrī no Ķīnas sāka saņemt ziņojumus par pneimonijas uzliesmojumu, kura iemesli nebija skaidri. Tad izrādījās, ka to ir izraisījis iepriekš nezināms vīruss. Jau 2020. gada 2. martā jaunais vīruss sasniedza Latviju. Tomēr tagadēja Ludzas novada teritorija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kartē ilgu laiku palika neaizkrāsota. Tikai 7. maijā tika reģistrēts pirmais gadījums Kārsavas novadā. Pagāja gandrīz mēnesis, līdz COVID-19 sasniedza Ciblas novadu – tas notika pagājušā gada 5. jūnijā. Pēc divām dienām, 7. jūnijā, tika konstatēts pirmais inficētais Ludzas novadā. Zilupes novads turējās visilgāk, pirmais slimības vilnis to nesasniedza, pirmais gadījums šeit tika piefiksēts tikai 21. novembrī. Jau 20. decembrī Ludzas medicīnas centrā tika atvērta kovida nodaļa, kurā tika nodrošinātas 30 gultasvietas. Nodaļa strādāja līdz 22. jūnijam, šajā laikā uzņemot 363 pacientus ar koronavīrusu.

 

Izaicinājums mediķiem

Saskaņā ar J. Atstupena teikto, visiem pacientiem bija smaga vai mēreni smaga slimības gaita. Gadījumos, kad pacienta stāvoklis kļuva kritisks un viņu vajadzēja ievietot intensīvajā terapijā, un pieslēgt pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, viņš tika nogādāts vienā no reģionālajām slimnīcām, kurā tobrīd bija vieta COVID-19 pacientu ārstēšanai. Galvenokārt tā bija Rēzeknes slimnīca.

– Darbs bija neticami grūts. Pirmkārt, emocionāli, jo gandrīz visi pacienti bija smagi,– stāsta J. Atstupens. – Slimības gaita ir grūti prognozējama, to nevar ārstēt. Mēs nevaram kaut ko darīt ar pašu vīrusu, kas ir slimības cēlonis, mēs cīnāmies ar tā radītajiem orgānu bojājumiem. Tās galvenokārt ir plaušas. Katrs medicīnas darbinieks priecājas, kad var izglābt cilvēku, atgriezt viņam dzīvību un veselību. Kovida nodaļā cilvēkiem ar plašu pieredzi medicīnā bija grūti pieņemt situāciju, kad pacients nomirst, bet viņam nav iespējams palīdzēt.

Tāpat slimnīcas vadītājs atzīmēja, ka fiziski ir ļoti grūti strādāt 24 stundas “skafandrā”, proti, pilnā ekipējumā: ar respiratoru, aizsargekrānu, brillēm, dubultu aizsargtērpu, bahilām utt. Turklāt pēc katra pacienta bija nepieciešams lietot dezinfekcijas līdzekļus un daļēji pārģērbties. Bet visi šie piesardzības pasākumi nebija veltīgi, jo, strādājot kovida nodaļā, neviens no darbiniekiem neinficējās.

Ludzas medicīnas centrs.

 

Neticības cena

– Nav iespējams saprast dažu šķietami izglītotu reģiona un pilsētas iedzīvotāju rīcību, kad viņi stāsta saviem padotajiem, kolēģiem un studentiem kaut kādus mītus un baumas. Mēs runājam par konkrētiem gadījumiem, un es pat gribētu nosaukt šos cilvēkus, lai iedzīvotāji zinātu savus “nevaroņus”,– saka Ludzas slimnīcas vadītājs.

Protams, informācija par konkrētiem pacientiem netiek izpausta, taču J. Atstupens minēja vienu spilgtu piemēru, nenorādot pacienta vārdu.

– Kad konkrētas profesijas pārstāvjiem beidzot bija iespēja saņemt vakcīnu pret COVID-19, cilvēks pierakstījās, bet neatnāca. Nepilnu mēnesi vēlāk viņš saslima smagā formā un ieradās pie mums. Bet tad jau viņa stāvoklis bija tik nopietns, ka viņš nevarēja elpot patstāvīgi pat ar skābekļa padevi, viņš bija jāpieslēdz pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas diennakts reanimatologa uzraudzībā. Tobrīd tuvākā reģionālā slimnīca bija pārpildīta, tāpat kā citas ceturtā un piektā līmeņa slimnīcas. Mūsu darbiniekiem bija jāvelta vesela darba diena telefona sarunām ar visām iespējamajām valsts iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, un augstāka līmeņa slimnīcām, līdz izdevās vienoties par vietu slimnīcā, kas atrodas gandrīz 200 kilometru attālumā no Ludzas. Šim pacientam paveicās, bet, kā jau teicu, slimības gaita ir ļoti agresīva un ne vienmēr paredzama,– saka J. Atstupens.

Nodaļas sešu mēnešu darbības laikā nomira 17 tās pacienti (4,6%), 27 (7,5%) tika pārvietoti uz augstāka līmeņa slimnīcām.

 

Gatavi strādāt divu stundu laikā

Pēc J. Atstupena teiktā, nodaļa pacientiem ar COVID-19 ir pilnībā gatava. Gadījumā, ja jau atvērtās nodaļas augstākā līmeņa slimnīcās būs pārslogotas un tiks saņemts rīkojums, Ludzas slimnīca būs gatava pieņemt pacientus divu stundu laikā.

– Ir nepieciešams laiks, lai esošos pacientus pārvietotu uz citām drošām telpām, uzstādītu brīdinājuma zīmes pacientu plūsmas atdalīšanai un aizvērtu dažas durvis,– skaidro J. Atstupens.

Uz jautājumu, ko varētu uzlabot, ja kovida nodaļa būtu jāatver no jauna, viņš atbildēja, ka diemžēl zāles vīrusa iznīcināšanai pagaidām nav atrastas.

– Jā, tagad pasaulei ir lielāka pieredze šīs slimības ārstēšanā un profilaksē. Mums ir bezmaksas psiholoģiskā atbalsta programma mediķiem, kas šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Mūsu slimnīcā mēs varam vienlaikus pieslēgt mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām 9 pacientus, bet tajā pašā laikā mūsu slimnīcā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu nav diennakts šāds pacientu uzraudzības un ārstēšanas personāls,– norāda J. Atstupens.

Ludzas medicīnas centra vadītājs J. Atstupens mudina iedzīvotājus vakcinēties, lai pasargātu sevi no Covid-19.

 

Vakcinācija ir labākais veids, kā sevi pasargāt

Ja runājam par pasākumiem, kas samazina inficēšanās risku, tad Ludzas medicīnas centra vadītājs pilnībā atbalsta vakcināciju.

– Vakcinējieties. Tad beidzot varēsim noņemt maskas, kas, kā izrādījās tagad, var nodarīt ļaunu līdz ar vāju aizsardzību,– saka J. Atstupens. – Tāpat, iestājoties rudenim, mēs vairāk uzturamies telpās, ja tās tiek slikti vēdinātas un tajos ir slims cilvēks, tad risks saslimt strauji palielinās.

J. Atstupens uzsver, ka visiem zināmajiem piesardzības pasākumiem ir jēga, un laiks to ir pierādījis. Bet cilvēkiem, kuri ir vakcinēti, ir zināmi atvieglojumi: viņiem nav jāvalkā maska, viņi var apmeklēt koncertus un kafejnīcas. Jā, retos gadījumos viņi joprojām var saslimt vieglā formā, teorētiski īsā laika periodā viņi var kādu inficēt. Tomēr vīrusam ir ļoti “neērti” ķermenī, kur pret to ir “noskaņota” imūnsistēma. Tāpēc inficēta persona nevar inficēt citu ar miljardiem aktīvu vīrusu. Jā, ir iespējams pārnest nelielu daudzumu jau novājinātu vīrusu, bet, ja šī otra persona ir vakcinēta, tad infekcijas ķēde apstāsies. Pavisam cita lieta, ja nevakcinētam cilvēkam rodas pat neliela infekcija. Tam nav specifisku antivielu, līdz ar ko sekas var būt smagas un neparedzamas.

 

100% ārstu ir vakcinēti

Ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi pret vakcināciju, mums bija ļoti interesanti uzzināt, ko par to domā Ludzas slimnīcas personāls un kā šeit sokas ar darbinieku vakcināciju.

– Imunoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka ķermeņa aizsardzības reakciju pret infekcijas izraisītājiem, svešiem audiem un vielām. Līdz ar anatomiju un fizioloģiju šī ir fundamentāla zinātne, bez kuras topošais medicīnas darbinieks vienkārši nevar pabeigt izglītības iestādi, kurā gatavo ārstus, medmāsas un citus medicīnas darbiniekus,– uzsver J. Atstupens. – Turklāt visas zināšanas, ko uzkrājuši pasaules ārsti un zinātnieki, ir balstītas uz pierādījumiem, ieskaitot SARS-CoV-2 infekciju. Iedomājieties, kā būtu, ja mēs sāktu ārstēties pēc principa “viena tante teica” vai “Facebook rakstīts”. Tāpēc šobrīd slimnīcā strādājošie ārsti ir 100% vakcinēti, bet māsu personāls – uz 96%. No 4 nevakcinētiem cilvēkiem divi pārslimoja pirms vairāk nekā 6 mēnešiem, un diviem ir nelielas bažas par savu veselības stāvokli, jo viņiem ir hronisku slimību saasinājums.

 

Katrs ir savas laimes kalējs

Ludzas slimnīcā, atšķirībā no iestādēm, kas nav saistītas ar medicīnu, nebija gadījumu, kad kāds būtu kategoriski pret vakcināciju vai gribētu aiziet no darba, lai nevakcinētos.
– Kā jau teicu, izglītots cilvēks saprot šī pasākuma nepieciešamību un nozīmi, īpaši strādājot tā saucamajā riska zonā. Arī šie daži nevakcinētie darbinieki vakcinēsies tuvākajā laikā,– uzsver J. Atstupens.
Tajā pašā laikā viņš nepārprotami ir pret obligāto vakcināciju un savu nostāju skaidro ar to, ka, viņaprāt, katrs ir pats atbildīgs par savu laimi un veselību.

– Katrs ir savas laimes kalējs. Varbūt es izteikšos pārāk skarbi, bet ir cilvēki, kuri ar sliktiem ieradumiem mērķtiecīgi bojā savu veselību bet, parādoties simptomiem, meklē palīdzību. Bet šī palīdzība maksā dārgi. Tāpēc daudzās valstīs dzērājus, smēķētājus un tamlīdzīgus pat neapdrošina. Esi nodarījis sev pāri, tad maksā par ārstēšanu pats,– saka J. Atstupens.

Pēc viņa teiktā, mūsu valsts nav no tām bagātākajām, un bieži vien nepietiek naudas pat bērnu ārstēšanai, bērnu zobārstniecībai, vēža slimnieku un daudzu citu pacientu grupu ārstēšanai, uz medicīniskiem pakalpojumiem ir garas rindas. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka valsts apņemas vakcinēt cilvēkus, iztērējot katram vairākus desmitus eiro, bet kāds šo iespēju neizmanto un nonāk intensīvajā terapijā, kur katra diena izmaksā vismaz 1000 eiro. Tiek tērēti miljoniem eiro, un tajā pašā laikā daudzi cilvēki ar citām diagnozēm ir spiesti ārstēties mājās, jo nevar nokļūt izmeklējumos, pie speciālistiem vai uz operāciju.

– Būtu pareizi, ja tie, kuri izvēlas nevakcinēties, vismaz daļēji uzņemtos finansiālas saistības savas saslimšanas gadījumā,– saka J. Atstupens. – Es nesaku, ka viņus vispār vajadzētu atstāt bez ārstēšanas, noteikti nē, bet viņiem jābūt atbildīgiem par savu lēmumu. Tostarp morāli. Kurš būs atbildīgs, ja viņu neapdomīgā rīcība novedīs pie tā, ka blakus dzīvojošie kļūs invalīdi vai mirs?

 

Noderīga informācija

Un visbeidzot nedaudz par to, kas jāņem līdzi, ja esat nosūtīts uz Ludzas slimnīcas kovida nodaļu.

– Jāpatur prātā, ka visi kontakti ar “ārpasauli” tiks pārtraukti, taču, ja pēkšņi kaut ko aizmirsīsiet, tad reizi dienā tuvinieki to varēs nodot jums caur darbiniekiem. Vienlaikus tiks nodrošināta komunikācija – tuvinieki varēs sazināties ar personālu, nodaļā ir telefons pacientiem. Tiks nodrošināts viss nepieciešamais: pārtika vienreizējās lietošanas traukos, ūdens, silti un karsti dzērieni, zāles. Vienīgais, kas jāņem līdzi, ir personīgās higiēnas priekšmeti,– skaidro J. Atstupens.

 

Publikācija tapa sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 3.2 / 5. 12