Jaunieši piedalās medijpratības nometnē

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā kopš 2016. gada darbojas studiju programma “Reģionālie mediji un komunikācija”. Tās ietvaros tiek organizēti dažādi medijpratību veicinoši pasākumi – aktivitātes un konkursi skolēniem, vieslekcijas, semināri skolotājiem un citi pasākumi. Kāda ir medijpratības nozīme mūsdienu ikdienā un izglītībā, vai RTA studenti veic arī pētījumus medijpratības jomā, jautājām RTA docentei Sandrai Murinskai.

Jāpārzin situācija

Medijpratības nozīme joprojām ir ļoti būtiska, jo tā skar informācijas izmantošanu un izplatīšanu. Jo vairāk informācijas cilvēks saņem, jo prasmīgāk būtu jādarbojas ar to, uzsver docente. Var apgalvot, ka medijpratība risina sekas, ko radījušas jaunās informācijas tehnoloģijas. Piemēram, nosūtīt informāciju ātri, papildināt to ar skaļiem saukļiem, izveidot viltus fotogrāfijas un tamlīdzīgi, jo neviens to nepārbaudīs. Tā nereti rodas nepatiesas informācijas izplatīšana. Arī agrāk medijpratība bija aktuāla, taču agrāk nebija tika daudz rīku, ar ko iespējams izplatīt informāciju un tik viegli ar to rīkoties un manipulēt ar sabiedrību. Ja informācija netiek salīdzināta vai uzmanīgi izlasīta, tad cilvēks, iespējams, jau ir pakļauts neatbilstošai rīcībai, jo informāciju uztvēris pavisam citādāk. Piemēram, ja kāda ziņa tiktu noskatīta vai izlasīta vairākās ziņu tīmekļa vietnēs, tas jau ir nozīmīgs solis, lai izvairītos no viltus ziņām vai dezinformācijas.

S. Murinskas skatījumā būtiski ir medijpratībā izglītot ne tikai skolēnus un skolotājus, bet arī vecākus, jo medijpratība ir ne tikai kritiska mediju, bet arī informācijas kopumā patērēšana. Medijpratība ir prasme izvērtēt informāciju attiecīgajā kontekstā. Tādēļ ļoti svarīgs ir tieši konteksts jeb situācija. Ja cilvēks pārzina kontekstu, tad ir iespējams saskatīt procesu būtību un izveidot objektīvu priekšstatu par konkrēto situāciju vai notikumu.

Nekas nav tikai balts vai melns

Runājot par informāciju masu medijos, RTA docente uzsver, ka svarīgi ir pievērst uzmanību, kas ir informācijas autors. Varbūt rakstam vai informācijai nemaz nav norādīts autors. Tas uzreiz liek uzdot jautājumu: kāpēc tas tā ir un kāds ir raksta nolūks? Tāpat vienmēr ir jāaizdomājas pie rakstiem, kuriem ir uzmanību piesaistoši jeb sensacionāli virsraksti, jo žurnālists ir profesionālis, kurš prot pievērst uzmanību ar saturu, nevis skaļiem saukļiem. Ja žurnālists “ķeras” klāt manipulācijai ar vārdiem, tātad, iespējams, konkrētajam rakstam vai sižetam ir cits nolūks nekā tikai informēt.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, vai informācija par kādu notikumu vai cilvēku ir aplūkota no visām pusēm vai aspektiem – nekas nav tikai balts vai tikai melns. Tas pats ir arī ar attēliem reklāmās – tas ir apzināti pilnveidots un uzlabots izskats, lai tikai iepatiktos pircējam. Līdz ar to nereti pēc pirkuma jūtamies vīlušies, jo neizskatās tik labi, kā bildītē. Arī mēs taču viens otru uzlūkojam, apzinoties, ka neviens nav perfekts un mums ir gan savas stiprās puses, gan savi trūkumi. Tas pats ar masu medijiem – jāatceras, ka tas nav realitātes spogulis, bet tā ir konstruētā realitāte, kur konstruēšanas rezultātā mūsu priekšā tiek radīts konkrēts tēls vai priekšstats, kas var neatbilst tam, kā ir patiesībā, stāsta S. Murinska.

Medijpratība ir svarīga vēsturē

S. Murinska diemžēl nevar piedāvāt nekādus studentu veiktos pētījumus viltus ziņu jomā, taču atklāj, ka ar studentiem ir veikti pētījumi mediju patēriņa jomā. Savukārt šajā vasarā viņa aptaujāja skolēnus un skolotājus par medijpratības jautājumiem un to, kā viņi redz medijpratības integrāciju skolās. Atbildot uz jautājumu, kādus masu medijus ikdienā patērē, skolēni lielākoties nosauc dažādus sociālos tīklus, no kuriem populārākie ir Facebook, Instagram, Snapchat. Minētie komunikācijas kanāli ir izkonkurējuši laikrakstus, radio un televīziju.

Skolēni arī atzina, ka ikdienas gaitās ir saskārušies ar viltus ziņām, uzsverot, ka tās visbiežāk parādās internetā. Sociālajos tīklos – tieši Facebook platformā tās redzamas maldinošu reklāmu vai nepatiesa informācijas formā, kas bieži vien ir šokējoša. Visi respondenti ir vienisprātis par to, ka izjūt nepieciešamību attīstīt kritisko domāšanu sabiedrībā, jo vidējā un vecākā gadagājuma paaudze var neapzināties, kad kļūst par viltus ziņu upuriem. Tas ir būtiski, ka jaunieši paši apzinās medijpratības nozīmi savā dzīvē un ir aizdomājušies par sastaptajiem viltus ziņu gadījumiem. Gan skolēni, gan skolotāji atzina, ka skolās noteikti par to vajadzētu runāt, it īpaši ar pamatskolas audzēkņiem, norādot mācību priekšmetus kā vēsture un sociālās zinības. Medijpratība ir svarīga, interpretējot dažādus vēstures notikumus un runājot par dažādām tēmām sociālajās zinībās.

Aizvadīta medijpratības nometne

Jau kopš 2016. gada, kad Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā darbojas studiju programma “Reģionālie mediji un komunikācija”, tiek organizēti dažādi medijpratību veicinoši pasākumi. Līdztekus Mūžizglītības centrā tiek piedāvāts arī tālmācības kurss, kurā var apgūt medijpratības tēmu.

2019. gada augustā RTA ar Kultūras ministrijas atbalstu pirmo reizi tika organizēta medijpratības vasaras nometne „Eksperts medijpratībā jeb jaunietis jaunietim par medijpratību”. Tajā piedalījās 11. un 12. klašu skolēni un skolotāji no astoņām Latgales vidusskolām: Aglonas vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas, Baltinavas vidusskolas, Kārsavas vidusskolas, Zilupes vidusskolas, Ludzas pilsētas ģimnāzijas un Krāslavas Valsts ģimnāzijas.

Nometnē skolēni un skolotāji apguva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas medijpratības veicināšanai, lai pēc tam spētu noorganizēt izglītojošu pasākumu savā skolā, ko septembrī skolēni arī aktīvi darīja. Jaunieši vislabāk spēj uzrunāt viens otru un nodot tālāk apgūtās medijpratības zināšanas. Lai redzētu, kādas metodes un paņēmienus skolēni izmanto efektīvai zināšanu pārnesei, arī S. Murinska piedalījās vairākos medijpratības pasākumos skolās – Zilupē, Baltinavā un Rēzeknē. Viņai bija patīkami, ka skolēni zina, kas ir medijpratība, spēja minēt vairākus medijpratības piemērus vai demonstrēja video materiālus par medijpratību.

Sabiedrībai ir jāpilnveidojas

Docentei palicis atmiņā, ka, piemēram, Zilupē skolēni lika aizdomāties par ētiku un uzvedību internetā. Tika dots attēls, kuru vajadzēja komentēt. Skolēni redzēja – kamēr esi anonīms, var rakstīt jebko, bet, ja parādās vārds un uzvārds, tas vairs nav tik viegli izdarāms.

RTA docente uzskata, ka Latvijas sabiedrībai vēl ir jāpilnveido informācijas patērēšanas prasmes, izkopjot paradumu kritiski izvērtēt kontekstu, pirms izteikt slavinošu vai nievājošu komentāru. Ir svarīgi ieklausīties tajā, kas tiek teikts, apdomāt, kāpēc tas tiek teikts vai ziņots, un tikai tad sniegt atbildi. Viņu priecē, ka šobrīd notiek virzība šīs prasmes attīstībai – liela daļa sabiedrības ir dzirdējuši par medijpratību, taču tikpat liela daļa — nē. Līdz ar to pie tā vēl ir jāturpina strādāt. Kā arī joprojām skolēniem ir nepieciešams atgādināt par informācijas lietošanas paradumiem, jo šī vecuma grupa ir aktīvi sociālo mediju lietotāji un ir pakļauti manipulācijai ar informāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem