Jaunieši jūt atbildību par notiekošo

Zilupes vidusskolā izdevās sastapt 11. klases skolnieci Leoru Lipsti, kura pirmo reizi ar medijpratības jēdzienu sastapās 2019. gada augustā medijpratības vasaras nometnē “Eksperts medijpratībā jeb jaunietis jaunietim par medijpratību”. Leora kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Antoņinu Čižiku apguva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas medijpratības veicināšanai.

Medijpratība kļūst par atklājumu

Līdzīgi pasākumi iepriekš netika apmeklēti nedz skolā, nedz ārpus tās, līdz ar to skolēniem tā bija pirmā pieredze medijpratībā. Pati Leora atzīst, ka pēc nometnes jutās pārsteigta, jo nekad neaizdomājās, ka kāds vispār pēta un analizē medijpratību, sociālos medijus un kritisko domāšanu. Viņas izpratnē internets bija tikai internets. Medijpratības veicināšanas pasākumi Leorai bija īsts atklājums un viņa neapjauta, ka kāds to visu pēta, kā arī ir cilvēki, kuriem tas ir darbs.

Pirmajā vasaras nometnes dienā vairāk tika skarta teorētiskā puse par viltus ziņām, kā tās atpazīt, savukārt otrajā dienā jaunieši praktiskā nodarbībā grupās strādāja pie viltus ziņu rakstīšanas un to atpazīšanas. Tāpat Leora atceras, ka nometnē rādīja eksperimentu, kura ietvaros aptuveni 50 – 60 gadu vecs vīrietis svešiem cilvēkiem jautāja palīdzību 13 gadus vecas meitenes profila izveidē sociālajos tīklos. Nevienam neienāca prātā pajautāt, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs, gluži otrādi, visi palīdzēja viņam izveidot viltus profilu. Vēl tika rādīts sabiedrības viedoklis par sarkanu ābolu, kur visi apgalvoja, ka tas ir banāns, kamēr sabiedrības viedoklis mainījās līdzīgi bara instinktam un visi sāka piekrist, ka tas ir banāns. Nevienu vairs neuztrauca, ka īstenībā tas ir ābols.

Pievieno svešus cilvēkus

Leoras klasesbiedrene Viktorija pastāsta atgadījumu, kad no it kā pazīstamas meitenes saņēma ziņu ar lūgumu atsūtīt savu tālruņa numuru, jo viņai nepieciešama palīdzība. Viktorija nenojauzdama, ka tas var būt viltus profils, to arī izdarīja. Rezultātā šī kļūda viņai izmaksāja 30 eiro, kuri parādījās ikmēneša rēķinā. Tas ir gadījums, kad labāk vairākas reizes pārbaudīt nekā uzreiz uzķerties.

Visi Leoras klasesbiedri atzīst, ka ir reģistrējušies dažādos sociālajos tīklos – vispopulārākais ir Instagram, kam seko Facebook, vkontakte.ru, odnoklassniki.ru un Snapchat. Visi šos sociālos tīklus patērē katru dienu, izņemot pašu Leoru. Viņu interneta vide neinteresē. Leora izveidoja savu profilu portālos vkontakte.ru un odnoklassniki.ru tikai tādēļ, ka tajos ir atrodami klasesbiedri un pārsvarā tur notiek aktīva saziņa ārpus stundām. Leora atzīst, ka pat īpaši neseko tam, kādus draugus pievieno šajos sociālajos tīklos un visdrīzāk pēc skolas absolvēšanas profilu vkontakte.ru izdzēsīs.

Jaunieši stāsta, ka, aicinot vairāk draugu, var palielināt savu sekotāju skaitu. Savukārt Kristīne ik pēc kāda laika pārbauda draugu sarakstu un izdzēš tos, ar kuriem nav izveidojies kontakts.

Brīvo laiku aizņem internets

Viktorija atzīmē, ka internets ir veids, kā pavadīt savu brīvo laiku, ja nezini citu iespēju. Sociālajos tīklos, čatojot un ritinot jaunumu lentes, paiet stunda pēc stundas. Viņa uzskata, ka internetu lieliski var apvienot ar atpūtu, tas jau sen nav nekas slikts, tikai jāzina robežas. Arī Kristīnei ir savs viedoklis: galvenais netērēt pārāk daudz laika internetā, jo to ir iespējams pavadīt arī interesantākā veidā. Pasaule nebeidzas ar internetu.

Ruslanai internets ir lielisks veids kā atrast vajadzīgo informāciju, piemēram, sagatavoties mācībām, apgūt valodas nevis pavadīt bezmērķīgi laiku sociālajos tīklos, komentēt citu fotogrāfijas vai skatīties kaķīšus.

Viktorija atceras, ka pirms 2 gadiem, mācoties 9. klasē, rakstīja darbu par sociālo tīklu atkarībām un savā klasē veica nelielu aptauju, cik daudz laika klasesbiedri pavada internetā. Savāktie dati parādīja, ka vidēji tās ir 4 – 6 stundas dienā. Viņa secināja: ja 8 stundas tiek veltītas miegam un 8 stundas mācībām, tad atlikušo laiku klasesbiedriem pilnībā aizņem internets.

Iespēja realizēt sevi

Maksims savā telefonā var sekot līdzi pavadītajam laikam internetā. Viņš atklāj, ka iepriekšējā dienā internets telefonā darbojās 7 stundas un 30 minūtes. Uz mūsu sarunas laiku plkst. 14.00 dienā viņš jau bija patērējis 4 stundas internetā un vismaz stunda bija veltīta tieši mācībām. Maksims uzskata, ka internets un telefons jau sen nav tikai veids kā saņemt informāciju. Pirmkārt, tā var paplašināt savu redzesloku, pašrealizēties un atrast savas intereses, kā arī ir neatņemams veids saziņai un komunikācijai ar visu pasauli, jo ne visur to var izdarīt tā, kā to vēlas jaunieši.

Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā jaunieši ir ļoti mainījušies. Mācības, ārpusstundu aktivitātes un vecāku spiediens jauniešiem rada vēlmi aizrauties ar internetu, kur viņus neviens nekontrolē un ļauj izpausties tieši tā, kā to vēlas viņi.

Arī Zilupes vidusskolas 11. klases jauniešu vidū radio un televīzija neieņem galveno lomu. Starp laikrakstiem dažreiz izvēlas vietējo Ludzas Zemi, ja tur skarta tiešām interesanta tēma. Tajā pašā laikā par visuzticamākajiem avotiem viņi uzskata televīziju, jo ja ir noticis īpaši svarīgs notikums, tad tas noteikti tiks pārraidīts televīzijā. Jaunieši atklāj, ka speciāli nemeklē jaunākās ziņas vai notikumus medijos.

Noguruši no informācijas plūsmas

– To, kas mums ir jāzina, mēs zinām. Ja ziņa ir patiesi svarīga, tad tā noteikti nonāks līdz mums,– saka Maksims. Savukārt Leora atzīmē, ka ļoti daudz uzzina tieši no skolotājiem, jo viņi mēdz informēt un stāstīt aktualitātes. Sekot visām jaunākajām ziņām, mēdz vecāka gada gājuma cilvēki. Savukārt par vērā ņemamiem notikumiem ārzemēs jaunieši uzzina no slavenībām, kuriem viņi seko, lai arī tie nav paši uzticamākie ziņu avoti. Arī slavenības notikumus var interpretēt pa savam. Jaunieši 90% ziņu un ekoloģisko problēmu uzzina tieši sociālajā tīklā Instagram. Tāpat neviens nav palaidis garām ziņas par postošajiem ugunsgrēkiem Austrālijā. Viņi ir pamanījuši, ka par ekoloģiskajām problēmām vairāk uztraucas tieši bērni un jaunieši nevis viņu vecāki.

11. klases audzēkņi neslēpj nogurumu no milzīgās informācijas plūsmas – bieži sāp galva, nogurst acis un paši jūtas noguruši. Aktīvākie jaunieši apmeklē dažādus pulciņus un ārpusstundu aktivitātes, nav laika sekot līdzi ziņām, tāpēc dzīvo šodienai. Kristīne ievēroja, ka vislabāk kaut ko darīt ir tieši dienas pirmajā pusē, kamēr galva nav pārslogota. Maksims atzīst, ka ziņas neviļus uzveļ uz jauniešu pleciem smaguma sajūtu un vainas apziņu par to, kas notiek, piemēram, ekoloģijas jomā. Viņi jūtas atbildīgi par to, kas notiek.

Anonimitāte dod lielāku drosmi

Pēc vasaras nometnes apmeklēšanas Leorai bija jāspēj noorganizēt izglītojošu pasākumu savā skolā, nododot iegūtās zināšanas tālāk saviem vienaudžiem, ko septembrī skolēni aktīvi arī darīja. Leora izvēlējās tēmu – kibermobings un izlēma, ka Zilupes vidusskolā par to ir jāpastāsta vairāk. Kamēr jaunieši anonīmi komentē internetā izvietotos attēlus, viņiem ir vienaldzīga attieksme pret to, kā tajā brīdī jutīsies cilvēks, kuru viņi aizskar, stāsta jauniete. Tika izdrukāti attēli, pie kuriem skolēniem vajadzēja uzrakstīt savus komentārus. Jaunieši saprata, ka, esot anonīmiem, ir lielāka drosme rakstīt jebko, tiklīdz parādās vārds un uzvārds, vajag domāt, ko rakstīt, lai neaizvainotu citus. Viennozīmīgi, tas lika aizdomāties par ētiku un uzvedību internetā, skolēni uzzināja, kas ir medijpratība un kā pret to pareizi attiekties.

Leoras klasesbiedri atzīmē, ka visbiežāk komentē draugu izvietotās fotogrāfijas sociālajos tīklos, taču cenšas rakstīt pozitīvus komentārus. Kristīne pieļauj, ka medijpratība katram ir jāapgūst pašam un tā skolā nav jāmāca. Cilvēkiem jākļūst medijpratīgākiem no savas pieredzes. Savukārt Leora atbalsta, ka medijpratību varētu skolēniem piedāvāt fakultatīva veidā. Skolotāja A. Čižika piemetina, ka visbūtiskāk to apgūt būtu tieši pamatskolas skolēniem, jo viņi ir tie, kuri interneta vidē jūtas neierobežoti. Leora iesaka neizvietot savu privāto dzīvi publiskai apskatei internetā. Viņa atceras gadījumu, kad pēc izvietotām fotogrāfijām internetā ļaundari varēja izsekot cilvēku un aplaupīt.

Jaunieši saprot, ka nākamajām paaudzēm nebūs vieglāk, jo pašreizējo informācijas plūsmu vairs nevarēs apturēt, tā kļūs tikai lielāka. Evolūcijas gaitā cilvēkiem rokas kļūs tikai tievākas un pirksti garāki, spriež 11. klases audzēkņi, jo viņi nebūs raduši strādāt, tāpēc rokas pirksti pielāgosies viedierīču lietošanas paradumiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem