Infrastruktūra būtiski pasliktinās

Nikolajs Borhovs negatīvi izturas pret pastāvīgu infrastruktūras pasliktināšanos pilsētā. Viņš ir sašutis par to, ka Ludzā ir izbūvēta tik skaista jauna slimnīca, taču neatliekamā medicīniskā palīdzība ved slimniekus uz Rēzekni, kas rada papildus neērtības sasirgušo tuviniekiem.

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Šodien vēlamies uzzināt, kā demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās mūsu četru novadu teritorijā ietekmē infrastruktūru, proti, skolu, bērnudārzu, slimnīcu, banku skaitu, sabiedriskā transporta maršrutu skaitu, kā arī dažādu valsts iestāžu darbu (Latvijas pasta, NVA, Zemesgrāmatas utt.).

Lai atcerētos, kas kādreiz bija mūsu pilsētās un kāda ir vietējo iedzīvotāju attieksme pret to, ka pamazām sāka slēgt visāda veida iestādes, veicam nelielu aptauju Ludzas un tās apkārtnes iedzīvotāju vidū.

Iedzīvotāji pamana infrastruktūras pasliktināšanos
Pēcpusdiena nebija veiksmīgākais laiks aptaujai, jo Ludzas ielās bija ļoti maz cilvēku. Vienā no veikaliem pārdevēji paskaidroja, ka ziemā Ludzā tiešām ir maz cilvēku, bet vasarā vairāk, jo vasarā no ārzemēm atbrauc atpūsties daudzi aizbraukušie darba un laimes meklējumos ludzānieši. Aptauju nācās turpināt nākamajā dienā no rīta, kad pilsētā bija manāma lielāka rosība.
Visi aptaujātie pamanīja stabilo infrastruktūras pasliktināšanos pilsētā un laukos. Vairāki atzīmēja, ka viņus uztrauc regulāra lauku skolu un lauku pasta nodaļu slēgšana, gandrīz visi pieminēja vairāku banku slēgšanu Ludzā. Pirms desmit gadiem pilsētā bija piecu banku filiāles, atceras ludzānieši, tagad palikusi vienīgi Citedeles banka.
Mazāk cilvēku saskārušies ar Zemesgrāmatas pārcelšanu no Ludzas un ar VID darba laika samazināšanu (VID klientu apkalpošanas centrs Ludzā kopš 2017. gada 1. februāri strādā trīs dienas nedēļā). Kā oficiāli tika paziņots, šāds lēmums pieņemts, izvērtējot klientu apkalpošanas centru noslodzi un klientu plūsmu, kas ir būtiski samazinājusies, pie tam daudzi procesi ir automatizēti un praktiski visi pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami attālināti, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Ludzānieši neapmierināti ar pārāku centralizāciju
Taču ludzānieši nav apmierināti ar šo objektīvo iemeslu un sašutuši ar to, ka valstī visas iestādes vēlas centralizēt. Vairāki aptaujātie ar rūgtumu teica: – Katru gadu kaut kas tiek slēgts. Vai valdība domā, ka Latgalē vispār neko nevajag? Kāpēc visam jābūt tikai centros? Ar ko Latgale ir sliktāka par Kurzemi? Mēs esam tādi paši Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, maksājam tādus pašu nodokļus kā rīdzinieki. Kāpēc pret mums ir tāda attieksme kā pret izstumtajiem? Nav brīnums, ka cilvēki brauc prom.
Viena sieviete ir ievērojusi, ka Ludzas pastā palielinās rindas, jo daudzi pensionāri tagad saņem pensijas pastā. Viņa domā, ka tas ir tāpēc, ka ir slēgtas vairākas lauku pasta nodaļas, kā arī vairākas bankas Ludzā:
– Jaunieši var visu noformēt ar interneta palīdzību, bet vecākiem cilvēkiem? Daudzi vecīši joprojām iet uz Ludzas Apsaimniekotāja kasi, piekrītot maksāt papildus centus, lai tikai neizmantot internetbanku.
Pie tam, daudzi vecāka gada gājuma cilvēki nav apmierināti ar interneta izmantošanu arī tāpēc, ka, ja gadās, ka viņš trīs reizes nepareizi ievadījis paroli, tad karte tiek bloķēta, un pēc tam jābrauc uz Rēzekni, lai to atbloķētu. Banku slēgšana Ludzā sarežģī dzīvi ne tikai pašiem vecīšiem, bet arī bibliotēku darbiniekiem, jo ir vairāki klienti, kuri nāk lai apmaksātu rēķinus, bet neprot to darīt.

Visvairāk cilvēkus uztrauc Ludzas slimnīcas statuss
Taču vairāk par visu cilvēki ir satraukti par Ludzas slimnīcas izmantošanu. Piemēram, ludzānietis Nikolajs Borhovs negatīvi izturas pret to, ka Ludzā ir izbūvēta tik skaista jauna slimnīca, taču neatliekamā medicīniskā palīdzība ved slimniekus uz Rēzekni:
– Tāda slimnīca, tāds mūsdienīgs aprīkojums! Paldies tiem, kas to saglabāja. Bet Rēzeknes slimnīca pārpildīta, turklāt slimnieku vadāšana uz Rēzekni rada papildus neērtības tuviniekiem, es ar to esmu personīgi saskaries vairākas reizes.
Divas aptaujātas sievietes pilsētas centrā arī atzina, ka ir ļoti neērti, ka slimnīca tagad ir pieejama tikai Rēzeknē, jo kad nav savas automašīnas, tad tur ir grūti nokļūt, lai apciemotu radiniekus vai pat pašam slimniekam sarežģīti atgriezties mājās pēc izveseļošanās.
Savukārt Ludzas medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbinieki atzīst, ka slimnieki bieži pauž neapmierinātību par to, ka viņus nevar atstāt tepat Ludzā. Iespējams, tāpēc ka nesaprot, ka Ludzas slilmnīcas statuss vairs nav slimnīca, bet gan aprūpes centrs. Šeit nevar nodrošināt pirmo palīdzību un veikt visas analīzes un izmeklējumus, tāpēc arī nosūta slimniekus uz Rēzekni.

Jevgeņija Osipova no Bontu ciema bieži izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus un apgalvo, ka autobusi pa maršrutu Ludza-Kārsava brauc regulāri un reisu skaits viņu apmierina.

Iestāžu slēgšana sarežģī dzīvi
Kur Ludzā vai satikt lauku iedzīvotājus? Protams, pie autostacijas. Irēni no Mērdzenes neietekmēja tas, ka Ludzā slēdza bankas, jo viņa izmanto internetbanku:
– Maksājumus es veicu bez problēmam, taču, ja nepieciešams kaut ko atvērt vai mainīt karti, tad noteikti jābrauc uz Rēzekni. Ne tik bieži, bet tik un tā vajag! Arī VID Ludzā samazināja darba laiku.
Irēna pastāstīja, ka skola un pasts Mērdzenē pagaidām ir, bet ir nomācoši, ka viss apkārt slēdzas un ka valdība nerūpējās par Latgales iedzīvotāju ērtībām. Vai nauda ir svarīgākā par cilvēkiem, jautā Irēna.
Iestāžu slēgšana sarežģī dzīvi arī Jevgeņijai Osipovai no Blontu ciema. Viņa ir SEB bankas kliente, tagad vajadzības gadījumos spiesta braukt uz Rēzekni, arī SEB bankas bankomāts Ludzā bieži vien nestrādā.
– Pirms vairākiem gadiem pie mums Blontos tika slēgta skola, bet pērn arī pasta nodaļa. Tas rada neērtības,– saka Jevģēnija. – Tikko bērni pierod pie vienas skolas, tad viņiem jābrauc uz citu vietu. Arī pēc pakas tagad vajag braukt uz pilsētu.
Jevģēnija bieži izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus un apgalvo, ka autobusi pa maršrutu Ludza-Kārsava brauc regulāri un reisu skaits viņu apmierina. Arī citi laucinieki apliecināja, ka autobusi brauc regulāri un kustības saraksts nav mainījies daudzus gadus.

Pasažieru skaits sarūk
Autobusu maršrutus Ludzas pilsētā un novadā galvenokārt apkalpo SIA Ludzas ATU, tāpēc mēs griežamies pie uzņēmuma valdes locekļa Guntara Loseviča ar jautājumu, vai pēdējo gadu garumā nav slēgti kādi maršruti.
Viņš pastāstīja, ka pēc pēdējo 5 – 6 gadu statistikas reisu skaits mazāk nav palicis, pat nedaudz pieaudzis, savukārt maršruti ir samazināti, proti, ja kādreiz bija 21 maršruts, tad tagad ir 17. G. Losevičs paskaidroja, ka reizi kaut kādi maršruti tiek slēgti, bet kaut kādi jauni nāk klāt:
– Tagad paņemam mūsu pilsētas maršrutus, dienā izpildām 20 reisus, bet kādreiz tādi pilsētas maršruti nebija.
Guntars Losevičs atzīst, ka katru gadu pasažieru skaits krīt par pieciem procentiem, krīt tieši tāpēc, ka iedzīvotāju paliek mazāk un mazāk, it sevišķi laukos:
– Ja runāt par perspektīvam, tad domāju, ka maršrutu vairāk noteikti nepaliks, būtu labi saglabāt tādā pašā līmenī, taču atvērt jaunus maršrutus, diez vai, jo mēs redzam, ka cilvēki joprojām aizbrauc projām un lauki izmirst.

Latvijas Pasts un NVA arī optimizē darbu
Kā jau tika ziņots, Nodarbinātības Valsts Aģentūras Zilupes filiāle slēgta no 2018. gada jūlija, savukārt Kārsavas filiāle slēgta ar šī gada 1. janvāri. Precīzāk gan būtu teikt, ka šīs filiāles bija nevis slēgtas, bet reorganizētas. NVA mājas lapā 2018. gada 20. jūlijā tika publicēts jaunums, kas vēstī: “Sākot ar šī gada jūliju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ludzas filiāles darba vieta klientu apkalpošanai Zilupē tiek pārcelta uz Ludzu”. Taču domājams, ka Kārsavas un Zilupes novada bezdarbniekiem tādas valodas nianses ir mazsvarīgas, galvenais ir, ka visa rezultātā viņiem, lai saņemtu NVA pakalpojumu, vajag tagad mērot ceļu uz Ludzu.
Kā paskaidroja NVA Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško, klientu apkalpošana Kārsavā līdz marta beigām tiks nodrošināta divas reizes nedēļā (otrdienās un ceturtdienās uz Kārsavu brauc darbinieki no Ludzas), bet sākot ar 1. aprīli klientiem būs jābrauc uz Ludzu pašiem. Tātad varam secināt, ka Ludzas apkaimē palika tikai viena NVA apkalpošanas vieta – Ludzā.
Ne tikai VID un NVA optimizē un reorganizē savu darbu, bet arī Latvijas Pasts. Pēdējo 10 gadu laikā Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novados tika slēgtas pasta nodaļas 13 apdzīvotās vietās: Nirzā, Aizsilos, Briģos, Pasienē, Pušmucovā, Zvirgzdenē, Istalsnā, Pokuminā, Lauderos, Nukšos, Strumpē, Salnavā, Blontos, bet šogad pie tiem pievienojās arī Vītolu pasta nodaļa. Kopā 14. Protams, arī pasts oficiāli nodaļu slēgšanu nosauc par pasta pakalpojumu sniegšanas formas maiņu, piebilstot, ka to pielāgo reālajam pasta pakalpojumu pieprasījumam.
Vai tas nerada neērtības iedzīvotājiem? Protams, rada. Tas, ka valsts iestādes neslēdz, bet optimizē un reorganizē, nav mierinājums iedzīvotājiem – tā ir tikai vārdu spēle.
Pats par sevi saprotams, ka katra iestāde grib ieekonomēt līdzekļus, tāpēc arī pašvaldības slēdz skolas, valsts iestādes samazina darba laiku, optimizējot izdevumus. Kur paliek atlaistie darbinieki, kā vienmēr, nevienu neinteresē…

Kas mūs gaida nākotnē?
Tadeuša Puisāna grāmatas “Nogrimušās jaunavas mantojums” varam izlasīt interesantus datus: pēc 1935. gada tautas skaitīšanas Ludzas apriņķī dzīvoja 93 170 cilvēku, tas bija viens no blīvāk apdzīvotiem Latgales apriņķiem. 1959. gadā Ludzas rajonā dzīvoja 64 470 iedzīvotāju, 1979. – 46 634, 1989. – 42 495, bet 2000. gadā vairs tikai 35 000 cilvēku. Tagad pēc oficiālajiem datiem mūsu četru novadu teritorijā dzīvo mazāk par 25 tūkstošiem, ja precīzāk – 23 093 iedzīvotāji, no tiem Ciblas novadā – 2 515, Zilupes – 2 766, Kārsavas – 5 396 un Ludzas – 12 416.
Cilvēki ir neizpratnē: viss samazinās, viss tiek aizvērts. Kas būs nākošais šajā slēgšanās virpulī – pasts, skola vai policijas iecirknis? Iespējams, Ludzā pēc kāda laika tiesas arī nebūs. Pagaidām mūsu pacientiem ir iespēja ārstēties Ludzas aprūpes nodaļā, bet varbūt pēc kāda laika to slēgs vispār? Neatliekamās palīdzības punktus arī samazina, ugunsdzēsēji nopietni domā par brīvprātīgo piesaisti, bet pašvaldības ar piesardzību gaida kārtējo administratīvo reformu, ko pēdējā laikā uzstājīgi apspriež masu medijos.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 445, katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, jābūt vismaz vienai vispārēja tipa pasta nodaļai uz 20 000 iedzīvotājiem. Šo noteikumu normu Latvijas Pasts ievēro. Taču, ja gaidāmās administratīvās teritoriālās reformas rezultātā novadus apvienos vienā, tad iespējams, ka iedzīvotāju skaits vēl saruks un saskaņā ar MK noteikumiem pasta nodaļu skaitu varēs vēl samazināt, līdz ar ko var palikt tikai viena pasta nodaļa uz visu administratīvo teritoriju. Tas tiks izdarīts ar pilnīgi mierīgu sirdi, jo nosacījumi taču tiek ievēroti.
Patiesībā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Dzimstība sarūk, cilvēku paliek mazāk un mazāk, demogrāfijas problēmas ik gadu saasinās. Optimizācija, reorganizācija, pakalpojumu sniegšanas formas maiņa – skaisti vārdi, zem kuriem slēpjas nežēlīga patiesība. Visi saprot, ka infrastruktūras samazināšana tā ir tikai daļa no pēdējo gadu ekonomiskajām sekām, neviens nevar droši pateikt, kas būs pēc pieciem, desmit gadiem. Amatpersonas smaida un cenšas optimistiski skatīties nākotnē. Godīgi sakot, mēs neesam atraduši atbildes uz dažiem jautājumiem. Tāpēc mums atliek tikai cerēt, ka jaunie deputāti ieviesīs sapratīgas reformas, bet jaunajai valdībai izdosies apturēt straujo iedzīvotāju samazināšanos un reģionos dzīve atdzims.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem