Deputāti viesojas pie Ludzas uzņēmējiem

“Mans autoserviss” uzņēmējs Sergejs Kņazevs tikās ar deputātiem Jāni Tutinu, Ivanu Ribakovu un Jāni Krišānu.

11. jūlijā Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevģēnija KUŠČA Ludzā sagaidīja no Latgales ievēlētos 13. Saeimas deputātus. Ivans Ribakovs, Jānis Krišāns un Jānis Tutins devās pie vietējiem uzņēmējiem ar mērķi neformālā gaisotnē uzklausīt viņu ieteikumus un priekšlikumus, kurus vēlāk varētu izskatīt komisijās un tālāk virzīt uz Ministru kabinetu.

J. Kušča atbalsta šāda veida deputātu izbraukumus pie uzņēmējiem, jo tiešā dialoga veidā viņi var apmainīties ar saviem viedokļiem un problēmām. 

Uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns stāsta, ka iniciatīva, rīkot šāda veida tikšanās, nāca no pašiem uzņēmējiem. Valda uzskats, ka pēc vēlēšanām ievēlētos deputātus vairs neviens neredz. Savstarpējais kontakts veicinās lielāku izpratni par notiekošo, it sevišķi uzņēmējiem, kuriem nav laika domāt par politiskajiem procesiem, bet ir cītīgi jāstrādā. Lai arī visi tāpat zina uzņēmēju sāpes, tomēr cita lieta, kad neformālā gaisotnē deputāti var pārrunāt uzņēmēja personīgās problēmas, redzēt situāciju un izdarīt secinājumus.

Lai notiktu šī informācijas apmaiņa uzņēmējdarbības koordinators jau laicīgi izplānoja un organizēja tikšanās. Šoreiz deputātiem bija jādodas pie 6 Ludzas uzņēmējiem, kuri bija drosmīgi un piekrita iepazīstināt ar savu uzņēmējdarbības vidi.

Darbaspēka trūkums

Pirmās tikšanās norisinājās ar autoservisu “Mans autoserviss” un SIA EZ1 īpašniekiem Sergeju Kņazevu un Edgaru Žuku.

S. Kņazevs uzsvēra, ka viņam kā uzņēmējam ir nepieciešams darbaspēks. Autoservisā ir 4 pacēlāji, taču nevar atrast cilvēkus, kuri uz tiem strādās. Bieži vien pie viņa ierodas jaunieši 16 gadu vecumā un lūdz oficiāli iekārtot darbā, tāpēc likumā būtu nepieciešamas izmaiņas. Varētu izveidot atsevišķas prasības, pieņemot darbā, jauniešiem no 14 – 16 gadu vecumam un no 16 – 18 gadu vecumam, lai uzņēmējs varētu nodarbināt 16 gadus vecu jaunieti.
Ievest darbaspēku no citām valstīm, piemēram, Ukrainas, Baltkrievijas vai pat Krievijas uzņēmējam nav aktuāli, jo viņiem ir arī augstākas prasības darba algai. Tādu algu nesaņem pat mūsu vietējie iedzīvotāji, stāsta S. Kņazevs.

Uzņēmējiem nav piemērotas infrastruktūras

Deputāts I. Ribakovs interesējās, vai uzņēmumam ir aktuāla kreditēšanās iespēja, piekļuve pie kredītiem un Eiropas Struktūrfondu līdzekļiem, kā arī vai pašvaldībā ir cilvēki, kuri var palīdzēt? Uzņēmējs atklāj, ka ir tikai telpu īrnieks, tāpēc viņš bez īpašnieku piekrišanas šeit nevar īstenot nekādus projektus. Savukārt iespēja iesniegt projektus struktūrfondos rodas vienlaicīgi gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai, tāpēc pašvaldības speciālisti bieži vien ir aizņemti. Šeit pastāv problēma, jo uzņēmējam projektu rakstīšana aizņem daudz laika.

Deputātiem, nonākot “Mans autoserviss” teritorijā, bija skaidrs, ka ieguldīt savus līdzekļus šāda veida ēkā ir bezjēdzīgi. Padomju laikā šeit darbojās uzņēmums saistīts ar santehniku, teritorija ir nolaista.
I. Ribakovs saprot, ka ēkām nav vērtības, vienkāršāk ir visu nojaukt un vietā uzbūvēt jaunu. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija stāsta, ka Latvijā ir Iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču īstenībā cilvēki to nejūt. Cilvēki valdībā neredz to, ka Latvijā eksistē nopietnas problēmas. Deputāts pateicas uzņēmējam S. Kņazevam par to, ka viņš cenšas un strādā pat šādos apstākļos.

Pārskatīt konkursu noteikumus

Iegriežoties blakusesošajā servisā pie E. Žuka, deputāti sadzirdēja citas aktuālas problēmas. Uzņēmējs stāsta par ierobežotajām iespējām piedalīties konkursos. Kopumā Ludzā ir 15 oficiāli reģistrēti autoservisi, konkurence milzīga, pašvaldība tikai viena. Uzņēmējs iesaka atvieglot dažas nianses un noteikumus. Servisa priekšrocība ir laba sadarbība ar Malnavas koledžu, jo uzņēmējs pats tur kādreiz mācījās un tagad apmāca citus studentus. Katru gadu pie viņa praksi iziet 3 vai 4 studenti. Uzņēmējam ne tikai viņi jāmāca, bet nākas uzņemties atbildību par viņu kļūdām, jo klientam ir vienalga, ka praktikants vēl mācās.

J. Romancāns atzīst, ka krīzes gados caur Altum tika īstenota laba grantu programma, kas arī tagad Latgalei būtu nepieciešama. Lietuvā lieliski darbojas palīdzība speciālistiem dzīvokļa jautājumā, kas darbojas reģionos. Jaunieši tiek noturēti ārpus pilsētas. Strādājot Viļņā vai Kauņā, jaunais speciālists saņem dzīvokli 50 – 70 kilometru attālumā. Pie mums tas darbojas lielākoties Rīgā. Arī I. Ribakovs tam piekrīt, jo pats nāk no Lietuvas un zina, ka tur iedzīvotāju skaits pilsētās un laukos ir sabalansēts. Latvijā viss tiek centrēts ap galvaspilsētu.

Strādā priekš sevis

Uzņēmējs Vladimirs Litčenko.

Tālāk deputāti iepazinās ar bijušā Ludzas metālista teritoriju, kur viņus sagaidīja uzņēmējs Vladimirs Litčenko. Uzņēmējam pieder sava mēbeļu ražotne, taču viņš nestāv uz vietas un ģenerē jaunu attīstības perspektīvu. Viņam radusies jauna ideja, ko īstenot. Uzņēmējs vēlas bērniem parādīt savas dzimtenes potenciālu, lai viņi justu, ka var dzīvot Latvijā.

J. Tutins un J. Krišāns pēc tikšanās secina, ka uzņēmējs savā vidē kā prot tā izgrozās, jo ģimenei nauda ir jānopelna. Uzņēmēji strādā priekš sevis un to nevar pārmest, viņi var jebkurā mirklī savākt mantas un doties projām. Ārzemēs jaunam uzņēmējam darbības sākumā nav jāmaksā nodokļi, taču Latvijā jādalās ar visu. Apburtais loks turpināsies, kamēr valsts šajā ziņā neko nepamainīs.

Trūkst finansējuma

Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Senkova atzīmēja galveno problēmu – finansējuma trūkumu. Biedrībā ir aptuveni 150 biedri, biedrības ienākumi sastāv tikai no biedru naudas 3,50 eiro gadā. Par šo naudu nevar īstenot lielus projektus. J. Krišāns, kā Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, vēlējās uzzināt, kāpēc no Invalīdu biedrībām nav saņemti priekšlikumi, kas traucē un kas būtu jāuzlabo šajā sfērā. Izbrīna tas, ka I. Senkova par šādu iespēju dzirdēja pirmo reizi, kas norāda uz komunikācijas trūkumu starp iestādēm.

Tāpat tika skarta sociālā uzņēmējdarbība, jo šķiet, ka ilgtermiņā tai nav perspektīvas. Ja būtu iespēja kaut ko mainīt, tad varētu iesaistīt plašu cilvēku loku. Biedrības vadītāja norādīja, ka invalīdiem nav nekāda labuma no Invalīdu likuma, arī tur būtu nepieciešamas vērā ņemamas izmaiņas.

Picērijas 8 Rajons īpašnieki kopā ar deputātiem.

Vēlas celt ražošanas produktivitāti

No Latgales Saeimā ievēlētie deputāti paviesojās arī picērijā “8 Rajons” un ražojošā uzņēmumā, kokzāģētavā SIA Baltic Pallet Manufacture.

Arī kokzāģētavas īpašnieks Juris atzīmēja, ka vairāk nepieciešams atbalstīt projektus telpu renovācijai. Pārsvarā projektu līdzekļi novirzās virzienos, kas kopumā nenes vērā ņemamu peļņu. Uzņēmējs atzīst, ka viņam būtu aktuāli izveidot jaunu līniju, kas saražotu 500 kubus tīrās produkcijas. Šobrīd tie ir 200 – 250 kubi. Tas palīdzētu samazināt darbaspēku un atsijāt tos, kuri pēc algas saņemšanas nenāk uz darbu. Līdz ar to varētu maksāt lielāku algu tiem, kuri ir uzņēmuma labākie strādnieki. Veidotos arī cita produktivitāte, jo elektroenerģijas izmaksas būs tādas pašas. Uzņēmējs atzīst, ka no šejienes ir grūti strādāt ar Rīgu, jo transporta izmaksas līdz ostai un elektroenerģijas cenas sastāda 20 eiro lielas izmaksas uz kubu.

Lai uzņēmēji justos ievēroti, šādas tikšanās tiks rīkotas arī turpmāk. Interesanta tikšanās un diskusijas gaidāmas augusta beigās septembra sākumā, informē uzņēmējdarbības koordinators, kad kopā tiks sapulcēti aptuveni 30 vietējie uzņēmēji.