Cilvēki izvēlas lētāko produkciju

Viens no veidiem, kā izdzīvot laukos, ir uzsākt savu mazo biznesu mājās jeb mājražošanu. Tomēr viss ir atkarīgs no pieprasījuma, jo importa produkcija atstāj negatīvas sekas uz šīs nozares attīstību. Mājās ražotu preci tomēr vairāk izvēlas cilvēki ar “zaļo” domāšanu, atzīst mūsu novada mājražotāji.

Ludzas novadā ir reģistrēti 25 ražošanas uzņēmumi mājas apstākļos, atrodama informācija Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā. Pēdējie 2 gadi Covid-19 pandēmijas ietekmē mājražotājiem bija īsts pārbaudījums, jo nenotika tirdziņi, netika svinēti pasākumi, līdz ar to bija jādomā, kā izdzīvot un nezaudēt klientus. Tomēr arī šobrīd izveidojušies ģeopolitiskie apstākļi, kas raisa strauju cenu kāpumu, dzīvi nepadara vieglāku, jo klienti cenšas ietaupīt. Līdz ar to mājražotājiem jāpiedomā pie tā, vai labāk doties uz tirdziņiem, aktīvāk reklamēties, lai kaut kādā veidā celtu savu apgrozījumu un izdotos kaut nedaudz nopelnīt.

Nevar prasīt tādu pašu cenu kā Rīgā

Mārīte Kronberga ir konditorejas izstrādājumu mājražotāja Ludzā, kurai laika gaitā jau izveidojies savs patstāvīgo klientu loks. Tie, kuri visu laiku pasūta pie M. Kronbergas, gaida arī jaunus konditorejas izstrādājumus, tāpēc viņa nepārtraukti mācās, meklē jaunas receptes un idejas, jo arī tortēm mode mainās.

Covid-19 pandēmijas laikā klientu skaits saruka, kā arī samazinājās tortes lielums: 3 – 4 kg vietā pasūtīja tikai 1,5 – 2 kg. Tā kā cenas šobrīd ir paaugstinājušās pilnīgi visam gan elektroenerģijai, gan miltiem un citiem produktiem, tad bija jāceļ cena arī viņas ražotajiem konditorejas izstrādājumiem. Mājražotāja jūt, ka tagad cilvēki sāk meklēt lētāku produkciju, tāpēc dažreiz gadās, ka mājās ražotas tortes vietā jau izvēlas lētāko lielveikalā. Tomēr nevar teikt, ka pieprasījums strauji krīt. Ir klienti, kuri uzsver, ka tik un tā labāk izvēlēsies mājās ražotu torti, taču lielveikalu sortiments vienmēr ir bijis lielākais mājražotāju konkurents.

– Tortes lielumam nav nozīmes – liela, maza –, tā tiek gatavota ar vienlīdz lielu rūpīgumu,– atklāj M. Kronberga. Tāpēc cilvēkiem, kuri novērtē roku darbu un dabīgās izejvielas, augstāka cena nebūs šķērslis, labi zinot, ka lielveikalā atrodamā produkcija būs lētāka. Vislabākā reklāma mājražotājai ir pašas klienti, kuri pastāsta tālāk par viņas gardumiem, tāpēc parādās arī jauni klienti.

Salīdzinot Rīgu un Latgales mazpilsētas, tad, protams, cenu atšķirības mājražotāju produkcijai ir ievērojamas. Rīgā cenas ir daudz lielākas, tās gada laikā paaugstinājušās par apmēram 30%. Ludzā pirktspēja nav tik liela un M. Kronberga atzīst, ka savām tortēm nevar prasīt tādu pašu cenu kā Rīgā, jo visi gluži vienkārši atteiksies.

Dabisks produkts

Arī Tatjana Ločmele no Salnavas, iegūstot atzinību no savējiem, savās mājās pamazām aizsākusi savu konditorejas izstrādājumu ražošanu. Tas viss paveikts, īstenojot Leader projektu un iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu un inventāru. Par viņas ražoto izstrādājumu logo kļuvis vīra sacītais “Cap i cap”.

Elektrības un produktu cena ļoti ietekmē mājražotājas galaprodukta cenu. Viņai nācās paaugstināt cenu tortēm, lai gan īstenībā vēl nav aprēķinājusi īsto pašizmaksu un peļņu. Ja iepriekš torte maksāja 23 – 25 eiro, tad tagad jau 28 – 30 eiro. Laukos ir savādāk, cilvēku nav tik daudz, lai varētu uzlikt pārāk augstu cenu, jo varbūt pēc tam to nevienam nevajadzēs. Izdevīgāk būs aiziet uz veikalu un nopirkt labāko no tur pieejamā sortimenta. No vienas puses cilvēki vēlas dzīvot “zaļi”, taču skatās, kur var iegādāties lētāk.

Atteikties pavisam no savas nodarbes arī negribas. Viss mainās, tāpēc, kas to lai zina, varbūt mājražošana pēc dažiem gadiem būs pat perspektīva nozare, tāpēc tagad katram jāieņem sava niša un arī nauda vairāk paliks vietējā apritē, optimistiski nākotnē raugās mājražotāja T. Ločmele.

Tirdziņus vairs neapmeklē

Anna Danča kā mājražotāja darbojas vismaz 8 gadus. Nodarbošanās ar ārstniecības augu pārstrādi mājas apstākļos viņai ar agronoma izglītību un pārmantotām zināšanām no vecākiem un vecvecākiem par ārstniecības augiem bija visoptimālākais veids kā sadzīvot ar PVD un VID iestāžu prasībām. Protams, milzīgās prasības no PVD puses pārtikas jomā bija noteicošais faktors, jo viņas skatījumā no mazajiem ražotājiem tiek prasīts ļoti daudz, tāpēc prasības varētu vienkāršot, lai arī sanitārās un higiēnas normas nenoliedzami jāievēro.

Anna Danča atklāj, ka mājražotājam šobrīd ļoti jārēķina, kas viņam ir izdevīgi.

Cenu kāpums ietekmējis arī A. Danču, šobrīd viņa vairs neapmeklē tirdziņus degvielas izmaksu dēļ. Jāpārdomā, cik produkcijas vajag pārdot, lai atmaksātos ceļa izdevumi. Augu žāvēšanā viņa izmanto savas lauku mājas krāsni, kura tiek apkurināta ar malku, bet elektroenerģijas izmantošana ir dārgs prieks, ko viņa sapratusi jau sen.

– Produkta cenu var celt, bet pirktspēja cilvēkiem no tā nepaaugstināsies, jo iedzīvotāju paliek arvien mazāk. Aizbraucot uz tirgiem var redzēt, kas notiek – it kā cilvēku daudz, bet viņi skatās cenu,– atklāj mājražotāja.

Nauda paliek vietējā apritē

Lielveikali ir lielākais mājražotāju konkurents. Cilvēkiem nepatīk dabīgais tēju fasējums, jo nepatīk noņemties ar tējas biezumiem. Bet tēja maisiņos jau jānoformē, kā pavisam cita ražošana un mājražotājam tas vairs nav izdevīgi, tādā gadījumā jāgatavo milzīgi apjomi.

Par ārstniecības tējām interesējas cilvēki ar “zaļo” domāšanu, sevišķi, tuvojoties svētkiem. Arī noformējumam ir liela nozīme, kā tēja tiek iesaiņota un pasniegta. Tas ir radošs process.

A. Danča uzskata, ka dabīgam produktam būs attīstības perspektīvas, jo lielražotāji dabiskumu nevar nodrošināt. Mājražotājs ir tuvāk dabai, tāpēc var izaudzēt augus bez ķīmiskiem piemaisījumiem. Arī nauda paliek vietējā apritē. Nauda, kas ienāk mājražotājam nekur neaiziet, bet paliek turpat vietējā veikalā. Cilvēku laukos paliek mazāk, bet mazajam ražotājam kļūst grūtāk iefiltrēties kādos veikalos vai tirgos. A. Danča ir apsvērusi domu par mazo ražotāju kooperāciju, stiprinot kopējo sadarbību.

Šobrīd nedaudz pierimusi arī tiešā pārdošana. Mājražotāja pieņem pasūtījumus, cenšas izsūtīt arī ar Omniva pakomātu vai arī cilvēkiem pašiem jābrauc pakaļ. A. Danča vairāk piedāvā savu produkciju tūristiem, kas iegriežas turpat Salnavā. Laba sadarbība izveidojusies ar pašvaldību, kura atbalsta savus vietējos ražotājus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Cilvēki izvēlas lētāko produkciju” saturu atbild Ludzas Zeme