Ciblāniešus uztrauc darba vietas un izglītības pieejamība

Ciblas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība. Novads izveidots 2000. gadā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastus. 2009. gadā novadam pievienoja arī Blontu, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastus. Novada administratīvais centrs atrodas Blontos. Dodamies uz Ciblas novadu uzzināt, ko par gaidāmo reformu domā vietējie iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji.

Īss novada raksturojums

Ciblas novada platība ir 509 km2. Pēc platības lielākais ir Līdumnieku pagasts – 161 km2, bet mazākais Pušmucovas pagasts – 72,5 km2. Tuvākā pilsēta ir Ludza 10 kilometru attālumā.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gada sākumā Ciblas novadā kopumā bija deklarēti 2571 iedzīvotājs, no tiem Blontu pagastā – 407, Ciblas pagastā – 697, Līdumnieku pagastā – 270, Pušmucovas pagastā – 526, Zvirgzdenes pagastā – 671.

Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati rāda, ka Ciblas novadā 2019. gadā ieturētais un aprēķinātais Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sasniedza 1264,94 tūkst. eiro. Ciblas pašvaldības budžeta IIN ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pērn bija 354,5 eiro.

Lursoft dati rāda, ka 2019. gada uzņēmumi ar vislielāko apgrozījumu ir SIA Lapegles 2, SIA Ilžaslīči, SIA Dimants AR, SIA DALD, SIA DAEG. Lielākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā salīdzinot ar 2018. gadu ir SIA Ilžaslīči un SIA Lapegles 2. Pērn Ciblas novadā reģistrēti 9 jauni uzņēmumi un likvidēti 7. Šogad jau ir likvidēti 2 uzņēmumi, bet pagaidām neviens nav reģistrēts.

Nodarbinātības valsts aģentūras datos redzams, ka Ciblas novadā bezdarba līmenis šī gada maija beigās sasniedza 21,6%. Bezdarbnieku skaits novadā ir 338, lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vecuma grupā sākot no 45 gadiem un vairāk.

Pušmucoviete A. Bondare atcerās dažādus laikus.

Reforma ir vajadzīga

Rudīte Laizāne ir bijusī Ciblas novada pašvaldības padomes priekšsēdētāja. Viņa nevēlas uzjundīt vecās atmiņas par 2009. gada reformas laiku un norises gaitu, taču seko līdzi šī brīža pārmaiņām, viņai ir savs viedoklis par vēl gaidāmo reformu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un pašreizējo situāciju, R. Laizānes skatījumā, reforma ir nepieciešama. Tomēr viņa apšauba novadu apvienošanu kādreizējā Ludzas rajona robežās, jo visas valsts iestādes pamazām Ludzu pamet un paliek Rēzeknē. Ludza paliek tukša no valsts iestādēm. Ne jau velti saka, ka sarūkot iedzīvotāju skaitam, jāsamazina Saeimas deputātu skaits uz pusi, piekrīt bijusī Ciblas padomes priekšsēdētāja.

R. Laizāne uzskata, ka ir maz uzņēmēju, kuri pelna pašvaldībām naudu. Vietvaras neko neražo, bet tikai naudu tērē, tās var palīdzēt iedzīvotājiem tikai ar saviem projektiem un idejām.

– Tāpēc jābūt ļoti augstai kapacitātei, arī vietvaru vadītājiem. Ievēlētajam jābūt godprātīgam cilvēkam, to es vērtēju visaugstāk,– savu viedokli pauž R. Laizāne.

Žēl, ka arī karte tiek zīmēta politiski, pretestība šai reformai ir milzīga, bet liekas, ka izdarīja to, ko varēja. Tomēr iniciatīvu jāizrāda cilvēkiem ar zināšanām, nevis jāizsakās tiem, kuri neizprot situāciju.

Liela atšķirība

Tagadējais Ciblas novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Dombrovskis ir pēdējais kādreizējās Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs. Atšķirība starp iepriekšējo un pašreizējo reformu ir liela, viņš uzskata. Tad bija 24 pagasti un visās bija pagastu padomes, tagad būs tikai viena. Katrs lēma par savu teritoriju un iedzīvotājiem, bet tagad no 4 domes instancēm paliks viena. Tiek likvidētas 1. līmeņa pašvaldības. Toreiz tika izveidoti mazāki un kompaktāki novadi. Reforma virzījās daudzus gadus, sākot kopš 1999. gada un agrāk. Toreiz apvienojās Ciblas novads ar Līdumiekiem. Teritorijas ziņā Ciblas novads ir lielāks par jebkuru Pierīgas novadu.

– Tas ir politisks pasūtījums, kas nav saistīts ne ar kādiem uzlabojumiem. Valdošās koalīcijas iegriba, jo reforma Latvijā pilnīgi neko nemainīs, tā ved uz sliktāku pusi,– savu viedokli pauž J. Dombrovskis.

Jāveido apriņķi

Reforma vispirms bija jāsagatavo un jāizdiskutē, ja Ludzas novads paliek sava iepriekšējā rajona robežās, tad citi novadi vispār tiek saraustīti gabalos. Priekšsēdētāja skatījumā, ja visa pārvalde tiks centralizēta Ludzā, tad nekas labs nav gaidāms. Vecajiem novadiem nebūs lemtspējas, sava budžeta, kā rezultātā vairāk tiks centram. Deputātu skaits samazināsies uz pusi, līdz ar to no Ciblas novada jaunajā Ludzas novadā, iespējams, būs tikai viens deputāts.

J. Dombrovskis uzskata, ka jāveido nevis novadi, bet apriņķi kā Ulmaņlaikos. Latgalei, Zemgalei, Vidzemei un Kurzemei jāpaliek kā lielajiem novadiem. Runājot par ceļu infrastruktūru, priekšsēdētājs ir skeptisks, jo solījums, ka 11 gadu laikā no katra pagasta centra būs sakārtots un noasfaltēts ceļš, ir pazudis. Kopumā pa visiem novadiem ļoti mazs procents ir asfaltētu ceļu, pārējie ir grants ceļi. Solījumi ir tikai līdz vēlēšanām.

Pakalpojumu pieejamība nebūs vienāda

J. Dombrovski uztrauc tas, ka tagad pirms reformas tiek paziņots, ka pašvaldībām ir daudz naudas un tām sāk uzgrūst daudz pienākumu – pedagogu algas, pirmsskolas ēdināšana, jāatbalsta asistenta pakalpojumus. Ja valsts padomātu, tad nauda tiktu atrasta. Atceroties rajona padomes laikus, J. Dombrovskis stāsta, ka, ja vajadzēja līdzekļus veselības jomai vai pansionātam, tad no katras jomas, paņemot nelielu procentu, naudu nesāpīgi var atrast un visi izdzīvoja.

– Mana doma ir, ja jau taisa pašvaldību reformu, tad vajag arī ministriju reformu, samazinot tās uz pusi. Arī šis solījums pēc Saeimas vēlēšanām tika aizmirsts. Valsts aparāts saaudzis milzīgs, nevis pašvaldības tērē līdzekļus,– spriež Ciblas novada priekšsēdētājs.

Tāpat arī pakalpojumu pieejamība un kvalitāte nekad nebūs vienāda Rīgā, Ventspilī un kaut kur Latgalē. To J. Dombrovskis sauc par miglas pūšanu acīs. Naudas vairāk nepaliks, tiek solīts pārdalīt nodokļus un samazināt ienākumu bāzi, kas rada bažas. Pierīgas novadi atrodas citā ģeogrāfiskā pozīcijā, tuvu ostām, jūrai, kur kūsā uzņēmējdarbība. Nav visaptveroša plāna un programmas attīstībai, kā atbalstīt nomales. Nākotnes pašvaldībai būs jāiznes smags ekonomiskais slogs, tāpat kā ar 2009. gada reformu pašvaldības uz saviem pleciem iznesa banku krīzi.

Degļava kādreiz bija apdzīvota

Pašvaldības izpilddirektore Ināra Sprudzāne uzskata, ka reformas pozitīvas izmaiņas nenesīs.

– Kas var būt labāks, ja savienos kopā 4 novadus, no kuriem neviens nav izcili bagātāks? Ieekonomēs uz 3 priekšsēdētāju un dažu amatpersonu darba algām, vai tas dos jūtamu ieguldījumu novadā? Vismaz cilvēkam, pakalpojumu saņēmējam neredzu nekādus ieguvumus un plusus,– spriež izpilddirektore. Viņasprāt, kaut kas ir jāmaina visā kopējā sistēmā, nevis reforma kaut ko pēkšņi pamainīs.

Cilvēku skaits joprojām novados sarūk, nomales efektu izjutīsim jebkurā gadījumā. Tālu nav pat jāmeklē, proti, savulaik Blontu pagasta Degļevas ciemā bija liels iedzīvotāju skaits, atceras I. Sprudzāne, tomēr tas izmira. Vēl no mazotnes viņa atceras, ka tur atradās klubs, veikals, bibliotēka, skola, taču šobrīd tur dzīvo vien 4 cilvēki. Nomales efektu I. Sprudzāne noteikti garantē arī Istras pusē. Nepieciešami atvieglojumi un īpašs statuss šīm vietām, citādi nevienam nav intereses šeit investēt, jo arī strādāt vairs nav kam. Viņai rodas sajūta, ka notiek mākslīga lauku iznīcināšana, visu koncentrējot tikai ap pilsētām.

G. Leitāne baidās, ka pēc reformas nevarēs tikt uz personīgu pieņemšanu pie pašvaldības priekšsēdētāja.

Sākumā bija vien 2 darbinieki

Bijusī Blontu pagasta padomes priekšsēdētāja Olga Pavlovska arī nākotnē optimistiski neraugās. Viņa uzskata, ka labāk nekļūs, kā tiek solīts. Viss no kā baidījāmies pagātnē šobrīd jau ir noticis. Nāk jauna reforma, runāts tiek tas pats, kas agrāk. Nomales efekts jaunajā Ludzas novadā būs vēl izteiktāks nekā tas jau ir šobrīd Ciblas novadā. Neko neietaupīs uz amatpersonu un deputātu darba algu rēķina, iespējams, ka novadu administratīvie izdevumi kļūs vēl lielāki.

– Kad es sāku strādāt, novadā strādāja tikai 2 cilvēki, pēc tam jau 10, bet tagad visi novada domes ēkas stāvi un kabineti ir aizņemti. Agrāk visus jautājumus risināja 2 cilvēki, tagad 22, katrs atbild par savu,– saka O. Pavlovska.

Jaunajā Ludzas novadā mazajos pagastos pa cilvēkam ir jāatstāj, taču priekšā vēl ir daudz darba, lai līdz tam nonāktu.

Iedzīvotāji jūtas labi Ciblas novadā

Blontos sastaptās vietējās iedzīvotājas Tonija Kuzmina un Gaļina Leitāne par vārdu savienojumu “administratīvi teritoriālā reforma” sākumā izbrīnās, sakot, ka nezina, ko tas nozīmē, tomēr vēlāk saprot, ka tā ir tā pati gaidāmā novadu apvienošana. Lasījušas un dzirdējušas par to gan televīzijā, gan internetā. Iepriekšējās pārmaiņas viņas atceras ar Ciblas novada priekšsēdētāja Jura Dombrovska nākšanu pie varas pirms 11 gadiem.

Tonija saka, ka nebaidās no apvienošanas, lielas nozīmes no tā nebūs. Vienīgais, ka patika savs Ciblas novads. Ar visu jūtas apmierinātas, jo viss atradās tepat uz vietas – Blonti ir Ciblas novada centrs. Cilvēku būs Ludzas novadā vairāk, tāpēc Tonija un Gaļina baidās, ka vairs nevarēs tikt pie jaunā novada priekšsēdētāja, lai izrunātu sev nozīmīgu jautājumu. Pie J. Dombrovska varēja ienākt jebkurā brīdī, atsaucīgs novada vadītājs. Toniju, kā izbijušo pedagogu un direktori, kura 43 darba gadus veltīja skolām, uztrauc izglītības pieejamība.

– Lai arī skola Blontos jau sen slēgta, tomēr bērnudārzs paplašinās. Ezersalas speciālā skola aizvērta. Kas to lai zina, vai pēc apvienošanas saglabās skolu Ciblā un Pušmucovā, jo bērnu ir maz,– spriež bijusī pedagoģe. Viņa ir neizpratnē, kāpēc Ludzas pilsētas ģimnāzijai par direktoru izvēlēts cilvēks no Rīgas nevis kāds vietējais.

– Kā būs, tā būs, ja vajadzēs brauksim uz Ludzu. Mums iedzīvotājiem, protams, bija labi tepat,– nosaka Gaļina.

Maz zina par reformu

Savukārt Valentīna ir informēta par tuvojošos reformu:

– No manis nekas nav atkarīgs, 27 gadus cīnos viena pati kā varu. Neatkarīgi no mums reforma tāpat notiks. Savs Ciblas novads bez šaubām bija labāks. Paliks daudz cilvēku bez darba. Ludzas novads amatos paturēs savējos, tāpat kā Valsts zemes dienestā Rēzeknē nepaņēma Ludzas darbiniekus, jo it kā viņi neatbilst kritērijiem. Mūs nevienu neklausās, tāpat kā par pasta ēku Ludzā – cilvēki bija pret, bet vienalga dara savu. Visur figurē nauda, politika. Tā ir cilvēku nelaime, ka tādā vēsturiskā ēkā būs spēļu totalizatori. Ja jau tādā jautājumā neuzklausīja cilvēku viedokli, tad par kādu demokrātiju var vispār runāt?– viedokli pauž Valentīna.

Ciblā sastaptā Līga maz zina par tuvojošos teritoriāli administratīvo reformu.

Ciblas centrā sastaptās vietējās iedzīvotājas Ira, Inta un Līga maz dzirdējušas par administratīvi teritoriālo reformu un Ciblas novada apvienošanu ar Ludzas novadu.

– Pats svarīgākais, lai darbs būtu tepat uz vietas un nevajadzētu braukt uz Ludzu. Aizejot pie ārsta, nauda ir vajadzīga, bez darba nekā nevar izdzīvot, par visu ir jāmaksā,– saka Līga.
Tāpat Ciblas novada iedzīvotājas saka, ka gribētu, lai turpinātu pastāvēt skola un bērniem nebūtu jābrauc uz Ludzu.

– Būtu labi, ja tāpat kā iepriekšējos gados skolēnus paņemtu vasaras laikā strādāt. Šogad neviens bērns no Ciblas novada netika paņemts, bērni ir vīlušies. Varēja nopelnīt naudu skolai. Šogad tikai Ciblā nav, gan Kārsavā, gan Ludzā skolēni strādā,– stāsta Ira.

Piedzīvoti dažādi laiku, katri ar savām pārmaiņām

– Būs vēl lielāks bardaks. Nekā laba negaidu, būs vieni mīnusi,– par novadu apvienošanas ieceri īsi un kodolīgi izsakās Vilmārs.

Elita ir dzirdējusi par gaidāmo reformu: – Domāju, ka priekš lauku iedzīvotājiem nekas uz labo pusi nebūs. Es būtu pret novadu apvienošanu, jo patika Ciblas novads. Ja tagad braucu kārtot papīrus uz Blontiem vai Pušmucovu, tad turpmāk būs jādodas uz Ludzu. Mums bija labi tāpat – kursēja autobusi, skolēniem bija brīvpusdienas,– stāsta Elita.

Pušmucovā sastaptā pensionāre Antoņina Bondare atceras dažādu reformu laikus un zina, ka tuvojas nākošā.

– Reformas, reformas un reformas, nodibinājās Latvija, pārgājām no komunisma uz brīvu Latviju, bija visādi pēckara laiki, Staļina laiki, Hruščova laiki. Katrs nāca ar savu politiku un reformu. Vajadzēja visam pakļauties, iedzīvotājiem arī tagad neko neprasa. Bijām Ludzas rajonā, pēc tam Ciblas novadā, tagad apvienos atpakaļ ar Ludzu. Pagaidām mums ir labi, nevaram sūdzēties, bijām tuvāki, taču, kas būs Ludzas novadā nezinām, būsim tālāk viens no otra. Ja būsim Ludzas novadā arī skolu nebūs. Man liekas, ka mēs vairāk zaudēsim nekā iegūsim,– spriež seniore.

Kopumā var teikt, ka visi Ciblas novada iedzīvotāji jūtas labi savā novadā un pakalpojumu pieejamību viņus apmierina. No novadu apvienošanās viņi nesagaida pozitīvu labumu savā dzīvē. Visvairāk viņus uztrauc darba vietu trūkums un izglītības pieejamība bērniem, jo uzskata, ka pēc Ludzas novada izveides tuvākās skolas tiks slēgtas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Ciblāniešus uztrauc darba vietas un izglītības pieejamība” saturu atbild Ludzas Zeme.