25 gadus dzīvo skaidrā

Turpinot alkohola atkarības tēmu, dalāmies ar patiesiem cilvēku stāstiem par alkohola atkarību savā dzīvē. Savos dzīves pārdzīvojumos ar laikraksta Ludzas zeme lasītājiem dalījās Ludzas novada iedzīvotāja Līga (vārds mainīts), kurai izdevies atturēties jau 25 gadus.

Redzēja, kā alkoholu lieto tēvs

Līga jau no mazotnes saskārās ar alkohola lietošanu ģimenē, jo atkarības problēmas bija gan viņas tēvam, gan tēva brālim un tēva māsai. Praktiski visi tēva radinieki bija alkoholiķi. Līgu no bērnības pavadīja bailes kļūt par alkoholiķi, jo bija lasījusi kādu lomu alkoholisma attīstībā cilvēkam rada iedzimtība.

Līgas tēvs no alkoholisma bija ārstējies Olainē, taču viņam tas nepalīdzēja, lai gan paša atkarīgā tēva uzskatā – palīdzēja gan. Viņš pēc ārstēšanās pasmējās, jo viņam šķita, ka varēs atturēties no turpmākās iedzeršanas, tomēr tūlīt pēc ārstēšanās nopirka alkohola pudeli un sāka dzert vēl stiprāk. Viņa mūžs aprāvās traģiski. Kā teica māte, tad tēvs ziemas laikā esot noslīcis. Līgai toreiz bija tikai 15 gadu. Lai arī tas viss notika pirms 40 gadiem, šie notikumi spēcīgi palikuši atmiņās.

Arī turpmākajā Līgas dzīvē alkohols ieņēma savu lomu. Iedzert patika vīram, pakāpeniski arī pašai Līgai. Dzīvojot laukos, vienmēr tika organizētas talkas, kad kāds atnāca palīgā vai arī paši gāja citiem palīdzēt gan pie dārza stādīšanas, gan kartupeļu vākšanas un siena vešanas. Pēc šādām kopīgi organizētajām talkām vienmēr vajadzēja likt galdā alkoholu un tika draudzīgi iedzerts. Alkohols patstāvīgi bija blakus Līgai. Viņa pati iemācījās gatavot, tā saucamo samagonku, padevās arī paštaisīta moka, taču tajā pašā laikā Līgu pavadīja bailes kļūt atkarīgai.

– Labāk citreiz būtu iedevuši naudu, bet, nē, vienmēr bija pudele. Piemēram, tam pašam traktoristam, kurš palīdzēja, iedotu naudu, lai viņš nopirktu cepumus saviem bērniem, nevis pudeli alkohola un pēc tam piedzēries ierastos mājās sāktu sist savu sievu un bērnus,– to Līga saprata tikai vēlāk.

Noteica sev diagnozi – alkoholiķe

Kad viņai bija sava ģimene un 2 bērni – viens gāja bērnudārzā, otrs skolā, Līga sāka saprast, ka krīt aizvien dziļāk alkohola atkarības bezdibenī. Tobrīd vīrs alkoholu lietoja jau pamatīgos apmēros, viņai bija bailes nodzerties, jo, kas tad notiks ar bērniem? Atkarība bija ļoti spēcīga, spēcīgāka par Līgu.

Šogad septembrī aprit 25 gadi, kā viņa pēdējo reizi pacēla glāzīti. Kā viņai tas izdevās? Līga atzīst, ka vispirms pašai sev nācās atzīties savā slimībā un noteikt diagnozi – es esmu alkoholiķe, nevaru bez alkohola un es gribu dzert. Viņa saprata, ka no tā vajag tikt vaļā.

Īstenībā cilvēkam ir grūti ar to cīnīties, jo aiz alkohola atkarības stāv nevis cilvēks, bet pats velns. Un velns ir eņģelis, tumsas un nāves eņģelis, kas ir stiprāks par cilvēka gribu. Iespējams, ir cilvēki ar stipru gribasspēku, kuri var vienkārši ņemt un atmest alkohola lietošanu, taču tas nenozīmē, ka viņš atkal nepaklups pēc gada vai 10 gadiem. Nav nekādas garantijas, pat ticīgam cilvēkam tādas nav. Tieši tāpēc Līga uzsver, ka ir jānosaka sava diagnoze un jāpasaka, ka vairs negribu lietot alkoholu. Šajā ziņā viņai palīdzēja Dievs, jo Viņš ir glābējs un var glābt no grēka.

Tradīcija ģimenē – svētki bez alkohola

– Ja cilvēks gribēs to turpināt lietot un viņam tas patīk, tad Dievs neatbrīvos un neviens nevarēs palīdzēt. Dievs atbrīvo no ienaidniekiem, nevis draugiem. Ja alkohols ir cilvēka labākais draugs, tad viņš tāds arī paliks, bet, ja to nemīlēsi, tad būs iespēja no tā šķirties,– atklāj Līga.

Viņa uzsver, ka alkohola atmešanā liela nozīme ir arī tuvākajiem līdzcilvēkiem un radiniekiem. Pirmajā laikā, kad viņa sev bija atzinusies savā alkoholismā un pārstāja to lietot, vīrs joprojām vairākus gadus turpināja slīkt alkohola purvā. Līgai atlika tikai lūgties par viņu.

Savukārt ciemiņi, kuri pēc tam viesojas pie Līgas, nebija raduši ierasties bez alkohola. Viņi pamanīja, ka Līga nedzer alkoholu un viņai tas vairs neiet pie dūšas. Vienreiz pēc tādas ciemiņu viesošanās, Līgas vīram palika slikti no alkohola lietošanas. Iespējams, viesi nobijās, taču pēc šī atgadījuma visi pārstāja braukt ciemos ar alkoholu. Un tas bija ļoti svarīgs moments. Jāatzīmē, ka arī šobrīd Līgas ģimenē vairākus gadus saglabājusies tradīcija nesvinēt svētkus ar alkohola līdzdalību. Tas ir visas ģimenes nopelns.

Blakussēdētāja paziņo – neliet glāzītē

Līga pastāsta kādu atgadījumu, kas notika tad, kad viņa tikko bija nolēmusi vairs nelietot alkoholu. Savu nodomu, ka vairs nelietos, viņa paziņoja arī saviem draugiem. Tomēr pēc kārtējās talkas Līga pamanīja, ka uz galda stāv ierastās glāzītes un viena nolikta arī viņai. No kārtējās iedzeršanas viņu pasargāja blakussēdētāja, kura visiem klātesošajiem skaļi pateica, ka Līgai nevajag ieliet glāzītē, jo viņa vairs nedzer. Tā kā visi to dzirdēja, tad Līgai tas bija papildu stimuls noturēties un neiedzert, jo citādi viss būtu iespējams, ka viņa iedzertu. Alkoholiķiem parasti šķiet, ka no vienas reizes nekas nenotiks, bet galvenais ir tas, ka nekad nedrīkst pieļaut šo vienu reizi.

– Ja izlēmi nedzert, tad šim lēmumam jābūt uz visiem laikiem un tieši paša sirdī. Ja to grib mamma, sieva vai vīrs, lai tu beigtu dzert, tas nenotiks, pat ja cilvēks pārstās lietot grādīgos dzērienus, pēc mēneša viņš atkal sāks. Tam ir jābūt paša alkoholiķa lēmumam,– savā pieredzē dalās Līga.

Grūtāk ir tad, kad cilvēks sevi neuzskata par alkoholiķi, jo domā, kad pats gribu, tad dzeršu, kad gribu, tad nedzeršu. Visbiežāk viņam tomēr gribas dzert nekā nedzert.

Līdz 200 gramiem dienā uzskata par normu

Iepazīstoties ar dažādiem cilvēkiem, uzzinot viņu stāstus saistībā ar alkohola lietošanu, skaidrs ir viens – ja cilvēkam nebūs iekšējās motivācijas kaut ko mainīt, tad apkārtējā vide diez vai spēs ietekmēt viņu domāt citādi. Šādus piemērus sastopu apkārtējā sabiedrībā. Vīrietim teju 50 gadi. Viņš nekad neatsakās no pudeles grādīgā dzēriena, sevišķi no spēcīgā alkohola. Savā jaunībā viņam bija labas perspektīvas sportā, taču pēc armijas sācis daudz lietot alkoholu, piedzīvoja smagas traumas, pēc kurām gulējis slimnīcā un viņu izmeta no Latvijas izlases. Sportista karjerai tika pielikts punkts. Vīrietis nenoliedz, ka šo gadu laikā kļuvis par alkoholiķi, tā droši vien uzskata arī apkārtējie, taču tāpat nepārstāj dzert. Viņaprāt, 150 – 200 gramu stiprā alkohola dienā ir norma, ar nosacījumu, ja, lietojot alkoholu, turpini strādāt un kustēties.

Vēl kādai sievietei 40 gados atņemtas aizgādības tiesības viņas trīs bērniem, tas viss alkohola lietošanas dēļ, bērni dzīvo pie tēva. Pat tas nav licis viņai mainīt savu dzīvesveidu un turpina lietot alkoholu, dzemdējot vēl vienu bērnu no tāda paša alkohola atkarīga vīrieša. Par spīti solījumiem, ka tagad gan viss būs citādi un viņa par bērnu rūpēsies, alkoholu nelietos, tomēr seko tas pats scenārijs – alkohola lietošana, bērna atstāšana bez uzraudzības un sieviete atkal nonāk zem iestāžu rūpīgas pārbaudes. Arī šis bērns tiek izņemts no ģimenes.

Ja rūpīgi ieskatīties savā paziņu lokā, tad šādi morāli degradējušies cilvēki sastopami ļoti bieži, viņi pat nenojauš, kāda varētu būt dzīve bez alkohola. Tā lietošanas tradīcija aizstājusi garīgo un morālo pilnveidošanos, bet tas, kurš tiešām vēlas, tas atrod savu ceļu uz normālu dzīvi, tomēr bieži vien mēs pat nezinām, cik garu ceļu viņi līdz tam gājuši.

Latgales reģionā pieķerti jau 346 dzērājšoferi

Tā kā tieši dzērumā cilvēki mēdz sastrādāt dažādas muļķības, tad lūdzām apkopot statistiku, kura atrodas Valsts policijas (VP) rīcībā. Tātad no Valsts policijas saņēmām pieejamos datus par veiktajiem pārkāpumiem alkohola reibumā. Kas attiecas uz ceļu satiksmi, tad diemžēl atsevišķu statistiku par alkohola reibumā fiksētajiem transportlīdzekļu vadītājiem Latgales reģionā no 2019. – 2021. gadam tehnisku iemeslu dēļ VP nevarēja nodrošināt. Taču ir pieejama statistika par valsti kopumā, proti, 2019. gadā Latvijā fiksēti 3736 transportlīdzekļu vadītāji, kas pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, 2020. gadā – 3527, bet 2021. gadā – 3534.

Nav īpaši atzīmējamas tendences, ja runā par Covid-19 ietekmi uz transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Nemainīgi arī mājsēdes un epidemioloģisko pārkāpumu kontroles laikā tika fiksēti transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā.

2022. gadā 7 mēnešos valstī kopumā fiksēti 2450 autovadītāji alkohola reibumā. No tiem Latgales reģionā fiksēti 346 šoferi alkohola reibumā. Tas ir nedaudz mazāk nekā pārējos Latvijas reģionos.

Ludzas iecirknī šogad fiksēti 125 pārkāpumi

Jāteic, ka līdz 2020. gada 30. jūnijam spēkā bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK), kurā 171. pants noteica atbildību par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī.

Savukārt no 2020. gada 1. jūlija stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, tādēļ atbildību par to noteikta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (ASL) 10. pantā “Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana publiskā vietā vai atrašanās publiskā vietā reibuma stāvoklī”. Proti, šobrīd aktuālais soda apmērs par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību patērēšanai uz vietas atļāvusi pašvaldība vai Valsts ieņēmumu dienests, vai par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (naudas sods līdz 350 eiro).

Attiecīgi statistikas dati par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī: 2019. gadā Latgales reģionā ir sastādīti 3703 administratīvo pārkāpumu protokoli (LAPK 171.p., no tiem Ludzas iecirknī – 612).

2020. gadā Latgales reģionā fiksēti 2569 pārkāpumi (no tiem atbilstoši LAPK 171. pantam – 1559, tad stājās spēkā ASL, tādēļ atbilstoši ASL 10. pantam – 1010), no tiem Ludzas iecirknī – 44 (243 pēc LAPK 171.p. un 199 pēc ASL 10.p.).

2021. gadā Latgales reģionā uzsākti 1770 administratīvo pārkāpumu procesi pēc ASL 10. panta, no tiem Ludzas iecirknī – 223. Šo pārkāpumu samazinājums 2020. un 2021. gadā lielā mērā varētu būt saistāms ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem, tostarp mājsēdi, uzskata VP.

Ludzas iecirknī šogad pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 10. panta par Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana publiskā vietā vai atrašanās publiskā vietā reibuma stāvoklī uzsākti 125 administratīvo pārkāpumu procesi.

Valsts policija sniedza datus par izņemtā nelikumīgā alkohola daudzumu visā valstī: 2019. gadā 12 mēnešos valstī kopumā tika izņemti 77 849,68 litri alkoholisko dzērienu, 2020. gadā – 99 438,61 litrs alkoholisko dzērienu, 2021. gadā – 67 994,3 litri alkoholisko dzērienu un 2022. gada pirmajā ceturksnī izņemts 7 812,98 litri alkoholiskie dzērieni.

Kopumā VP, vērtējot tendenci, nav novērojusi, ka Covid-19 laikā būtu ievērojami mainījušās nelikumīgā alkohola aprites tendences. Statistika rāda, ka 2020. gadā bijis vairāk atsavinātā nelikumīgā alkohola, taču tas saistāms ar Valsts policijas veiktām veiksmīgām darbībām.

Ir izvēle – nelietot alkoholu

Atcerieties, ka alkohola atkarība ir ļoti viltīga slimība, kas savā gūstā var ievilkt jebkuru cilvēku, neatkarīgi no viņa vecuma, profesijas, izglītības un finansiālā stāvokļa. Ilgstoši lietojot alkoholu, palielinās atkarība no tā un cilvēks vēlas dzert arvien biežāk un biežāk. Līdz ar to alkoholisms progresē, mainās cilvēka uzvedība, raksturs, rodas ne vien veselības problēmas, bet arī psihiski traucējumi. Diemžēl alkoholismu pilnībā nevar izārstēt, jo pat pēc vairāku gadu atturības no alkohola cilvēks nespēs tā lietošanu kontrolēt, tāpēc palīdzēs tikai pilnīga atturība.

Šajā ziņā vēl ir kādas sievietes piemērs, kura ārstējās ar Minesotas programmas palīdzību un šobrīd nelieto alkoholu. Viņa stāstīja, ka šobrīd savā klātbūtnē vairs nevar ciest cilvēkus alkohola reibumā. Toties nekad neatsaka palīdzēt cilvēkiem ar savu padomu, kuriem ir alkohola atkarības problēma un vēlas no tā tikt vaļā.

Kādā veidā varam mainīt mūsu sabiedrības attieksmi pret alkohola lietošanu, ja paši saviem bērniem jau no mazotnes rādām piemēru un pieradinām viņus, ka svētki tiek svinēti ar alkoholu galdā? Bērni redz, ka tā ir pieaugušo cilvēku privilēģija un vēlāk paši tiecas pēc šādas iespējas. Pārpildītie alkoholisko dzērienu plaukti veikalā vilina, šīs industrijas peļņa tikai pieaug. Nelietot alkoholu nekādos daudzumos – tai ir jābūt mūsu personīgajai izvēlei, lai laika gaitā pārrautu šo sabiedrības nodzirdināšanas shēmu, kuras dēļ ir pazudinātas tik daudzu cilvēku dzīvības, dzīves un ģimenes!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Nosvini svētkus bez alkohola!” saturu atbild Ludzas Zeme