Uzticamību Bruņotajiem spēkiem mazina ar viltus ziņām

Uzticamību Bruņotajiem spēkiem mazina ar viltus ziņām
5
(1)

Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir tieši un aktīvi piedalīties valsts sauszemes, jūras un gaisa teritorijas aizsardzībā un kontrolē. Lai mazinātu uzticamību, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem un mēģinot ietekmēt cilvēku prātus un sirdis, pastiprināti tika izplatītas viltus ziņas par NATO darbību un sabiedroto spēku karavīru rīcību saistītām situācijām. Pērn izplatījās viltus ziņa par 2019. gadā gaidāmo obligāto iesaukumu armijā, tā bija pieejama sociālajā tīklā Facebook.

 

Neprecīzi interpretē eksperta viedokli

Aizsardzības ministrija apstiprina, ka pērn pavasarī vairākos interneta portālos tiešām tika publicēta maldinoša informācija, ka 2019. gadā tiks izsludināts obligātais militārais iesaukums personām, kuras sasniegušas pilngadību. Lai stāstu padarītu ticamāku, dažās publikācijās tika iekļauts šķietami uzticama eksperta – Aizsardzības ministrijas padomnieka krīzes vadības un mobilizācijas jautājumos Jura Mača viedoklis. Patiesībā šajā gadījumā portāli izmantoja no konteksta izņemtu 11 gadus vecu J. Mača izteikumu, kas tika interpretēts.

Lai gan informācija tika plaši izplatīta sociālajos medijos, konkrēta ziņa neatstāja būtisku ietekmi, jo Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka šī ir viltus ziņa. Nacionālie bruņotie spēki kopš 2007. gada ir pārtraukuši karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā, un obligātā dienesta atjaunošana netiek plānota. Šis ir klasisks viltus ziņas piemērs tā saucamajās “klikšķu” vietnēs, kuru mērķis ir sasniegt maksimāli daudz skatījumu, gūstot ienākumus no “klikšķu” skaita.

 

Stabils zemessardzes spēks

Nu jau bijušais zemessargs, šobrīd uzņēmējs Andris Ļubka atceras, ka no 90. gadiem Zemessardze bija viens no stabilākajiem spēkiem. Līdz ar pašiem pirmsākumiem tajā pašā laikā tika īstenota arī informatīvā taktika ar nolūku Zemessardzi nomelnot. Uzņēmējs atklāj, ka patiesībā tas bija vienīgais spēks, uz kuru varēja paļauties un no kā baidījās vieglā labuma tīkotāji. Tāpēc viņš bruņotajiem spēkiem velta tikai pateicīgus vārdus un atbalstu. A. Ļubka vēl no Padomju laiku armijas atceras mācības cīņai ar viltus ziņām. Tāda taktika pastāvējusi jau sen, šobrīd manipulācija ar informāciju ir viena no spēcīgākajām lietām. Lai mazinātu NATO spēku prestižu, mūsu kaimiņvalsts Krievija vērš plašus informatīvos uzbrukumus, pie kuriem strādā veselas struktūras un organizācijas. Diemžēl tas ir neizbēgami.

 

Mežvidu zemessargu nodaļa 90. gados, kad vēl nebija vienotu formastērpu. Andris Ļubka pirmais no kreisās puses stāsta, ka manipulācija ar informāciju ir viena no spēcīgākajām lietām.

 

Atšifrēt viltus ziņas jāprot arī biznesā, kad konkurenti neguļ un mēģina novirzīt nepareizajā virzienā, jābūt pastiprinātai trešajai maņai, uzskata A. Ļubka. Visu, ko raksta, viņš neņem galvā.

– Esmu cilvēks, kurš neuzķeras, vispirms es pats loģiski izsveru, padomāju un pārliecinos caur kaut kādiem saviem kontaktiem,– saka uzņēmējs. Viennozīmīgi ir jādomā ar skaidru galvu un veselo saprātu. Viņš novēro, ka mūsu sabiedrībā viltus ziņas iedarbojas daudz mazāk nekā attīstīto valstu iedzīvotāju vidū. Tomēr kopumā informācijas mūsdienās ir pilnīgi pietiekoši, lai katram veidotos sava nostāja.

 

Izstrādā portālu sargs.lv

Aizsardzības ministrija ar sabiedrību komunicē dažādos veidos. Pirmkārt, aktīvi sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem, gan izsūtot preses relīzes par nozares aktualitātēm, pasākumiem, mācībām, gan atbildot uz jautājumiem, gan organizējot preses konferences un intervijas ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem. Otrkārt, izmantojot sociālos kontus – Facebook, Twitter, Draugiem, Instagram, Youtube, Flickr, jo dažādi sociālie tīkli palīdz sasniegt dažādas auditorijas – gan iekšējās (karavīrus, zemessargus), gan ārējās.
Oficiālie sociālo mediju konti ir labs instruments, kā savlaicīgi sabiedrību informēt par aktualitātēm, sniedzot īsu, precīzu informāciju no uzticama ziņu avota. Tas neļauj rasties baumām, kā arī, atainojot notikušo sociālajos kontos – Facebook, Youtube, Flickr, Instagram – tiek radīta pārliecība par to, ka Nacionālie bruņotie spēki attīstās un ir gatavi aizstāvēt Latviju. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa monitorē Latvijas armijas sociālo tīklu kontus, kā arī sasniegtās auditorijas, lai izvēlētos atbilstošāko sociālo platformu informācijas nodošanai.
Treškārt, Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi strādā pie jauna nišas portāla – sargs.lv – izstrādes, kurš tiks atklāts jau novembrī. Sargs.lv būs plašākais avots aizsardzības un drošības jautājumos, piedāvājot uzticamu, pārbaudītu un aktuālu informāciju, stiprinot valsts piederību un veicinot patriotismu. Portāla mērķis ir nodrošināt lasītājus ar operatīvu, interesantu un noderīgu informāciju drošības un aizsardzības jomās, veicināt sabiedrības informētību par aizsardzības jomu un medijpratību informācijas telpas apdraudējumu jomā.

 

Apmelo sabiedrotos Ādažos

Aizsardzības ministrija regulāri seko līdzi publiskajā telpā izplatītajai informācijai par aizsardzības nozari un bruņotajiem spēkiem, paturot prātā, ka katram ir tiesības brīvi paust savu viedokli. Secinot, ka ieraksts vai informācija ir viltus ziņa un apmelo Nacionālos bruņoto spēkus vai pat var būt informācijas operācijas sastāvdaļa, publiski tiek informēta sabiedrība ar ierakstiem savos sociālo mediju kontos vai ar preses relīžu starpniecību.

 

Nacionālie bruņotie spēki kopš 2007. gada ir pārtraukuši karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā, tomēr tas neliedz apšaubāmām interneta vietnēm izplatīt maldīgu informāciju.

 

Piemēram, 2017. gada oktobrī Facebook tika izplatīta ziņa, kas apmeloja sabiedrotos, kuri it kā dzīvojot viesnīcās, nevis pilda dienesta pienākumus Ādažos. Atbildot uz šo ziņu Aizsardzības ministrija norādīja, ka karavīram nav pastāvīgi jāuzturas Ādažu bāzes kazarmās, poligonā vai ierakumos. Ādažu bāze nav ieslodzījuma vieta, kurā karavīram būtu jāpavada 24 stundas diennaktī. Iespējams, šāds vienkāršots priekšstats saglabājies vēl no obligātā dienesta laikiem. Ministrija vērš uzmanību, ka ikvienam karavīram ir no dienesta brīvais laiks, ko viņš var pavadīt pēc saviem ieskatiem – doties baudīt zelta rudeni Siguldā vai ekskursijā uz Rīgu, apmeklēt restorānus, Latvijas Mākslas muzeju un citus apskates objektus visā Latvijas teritorijā. Izpratnes veicināšanai par aizsardzības nozari, karavīra lomu valsts aizsardzības un drošības stiprināšanā, pirms izplatīt baumas, jāseko informācijai sociālajos medijos Facebook, Twitter, kā arī Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv.

 

Spiediens no krievvalodīgajiem medijiem

2017. gada oktobrī savā Facebook lapā tika atmaskota vēl viena viltus ziņa. Izmantojot 2015. gada fotogrāfiju, kas uzņemta Igaunijā, dažādi portāli un sociālo mediju lapas atkārtoti ziņoja par it kā sabiedroto karavīriem, kas Latvijā mācību vai svētku laikā it kā masveidā iepērk alkoholu. Aizsardzības ministrija parādīja, kā viena bilde var tikt izmantota daudzkārt, mudinot kritiski izvērtēt internetā redzamo.

Dažkārt sociālajos medijos tiek izplatīti raksti no medijiem, kas mēģina nomelnot Nacionālos bruņotos spēkus, izplatot dezinformāciju vai veicot informācijas operācijas. Šādos gadījumos Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa izsūta relīzes medijiem, lai informētu par konkrētajām aktivitātēm.

Tāpat Aizsardzības ministrija monitorē informāciju dažādos ziņu portālos, laikrakstos, kuros regulāri identificējam dažādus naidīgos vēstījumus, kas vērsti pret aizsardzības nozari un tiek galvenokārt izplatīti ar krievvalodīgo mediju starpniecību. Šie vēstījumi skar dažādus aizsardzības nozares jautājumus, piemēram, aizsardzības budžetu. Krievvalodīgie mediji regulāri atgādina, ka Latvija atvēl pārāk lielu budžetu aizsardzībai, lai gan nepastāv reāli draudi. Mediji norāda, ka daudz lietderīgāk būtu līdzekļus novirzīt citām nozarēm, piemēram, izglītībai vai medicīnai. Tāpat regulāri tiek uzsvērts, ka ASV spiež alianses dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetu, tādēļ NATO tiek attēlots kā agresors.

Līdzīgi aizskartas ir arī NBS kaujas spējas. Izplatītākie vēstījumi krievvalodīgajos medijos ir par to, ka NBS ir vāji, nespējīgi aizstāvēt valsti, pērk vecu un nederīgu tehniku, kas nespēj konkurēt ar mūsdienu tehniku, kā arī bruņotie spēki nespēj pielāgoties mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Iedzīvotāju gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā – krievvalodīgie mediji regulāri norāda, ka Latvijas pilsoņi konflikta gadījumā nebūtu gatavi aizstāvēt valsti, sabiedrība ir zaudējusi uzticību valdībai, savukārt armija saskaras ar smagu rekrutēšanas problēmu. Tāpat mediji negatīvi interpretē visaptverošas valsts aizsardzības koncepciju, norādot, ka Aizsardzības ministrija konflikta gadījumā nepalīdzēs pilsoņiem, viņiem būs jāpaļaujas tikai uz sevi. Savukārt nepilsoņu tiesības netiks vispār ņemtas vērā.

 

Negatīvi vēstījumi

Portāli izmanto dažādus incidentus, lai apšaubītu Latvijas un NATO karavīru profesionalitāti, norādītu, ka karavīri apdraud vietējos iedzīvotājus, rada nekārtības un jucekli mācību laikā, neprot uzvesties utt.

Krievvalodīgie mediji cenšas apšaubīt NATO klātbūtnes nozīmi reģionā, norādot, ka NATO tikai izmanto Baltijas valstis savu interešu piepildīšanai, taču konflikta gadījumā nebūtu gatava un arī nespētu aizstāvēt Baltijas valstis. Tāpat mediji norāda, ka Latvija ir zaudējusi daļu suverenitātes, un NATO karavīri, kas dislocēti Latvijā, var darīt visu, ko vēlas, neinteresējas par vietējām vērtībām, dzer, kaujas, iesaistās incidentos u.c.

Tiek izmantoti dažādi vēstījumi, vēršoties pret aizsardzības nozares amatpersonām un ministru, piemēram, tiek apšaubīta ministra kompetence, atbilstība amatam, profesionalitātei. Tāpat mediji seko līdzi sociālo mediju ierakstiem, tos bieži apzināti interpretējot, izsmej amatpersonu izteikumus.

Krievvalodīgie mediji uzsver, ka latvieši apspiež krievu minoritātes tiesības, apšauba vērtības, neļauj bērniem mācīties latviešu valodā, bloķē krievvalodīgos medijus, tādēļ tieši valdība ir atbildīga par etniskās spriedzes uzturēšanu.

 

Ar apraides torņiem ir par maz

Ārrindas zemessargs un Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vadītājs Juris Lelis uzskata, ka jāstrādā pie kvalitatīva satura veidošanas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Ir par maz ar jaunu apraides torņu būvniecību, nepieciešams piepildīt saturu, lai būtu interesanti Latvijā ražotie raidījumi ar dažādu informāciju, kuru var analizēt.

– Man ir sava kritiskā domāšana, loģika un brīžiem mēģinu atslēgties, nelasīt to, kas šķiet aizdomīgs vai arī salīdzinu dažādus avotus,– saka J. Lelis, kurš īpaši nesatraucas par viltus ziņu ietekmi. Savukārt jauniešiem ir jāorientējas mūsu apvidū izplatītajā informācijā, jājautā vecāku viedoklis un jāmeklē atbildes starp domubiedriem.

 

Iegulda sabiedrības medijpratības veicināšanā

Aizsardzības ministrija regulāri informē nozares pārstāvjus par medijpratības jautājumiem, tai skaitā par situāciju sociālajos tīklos, kur bez viltus ziņām sastopamas arī viltus identitātes, boti, troļļi u.c. Lekcijās skolās “Kā mēs sargājam Latviju?”, kā arī semināros skolu vadībai tiek diskutēts par informācijas telpas drošību, tai skaitā viltus ziņām un dezinformāciju, kā to atpazīt internetā.

Lielu ieguldījumu sabiedrības informēšanā par viltus ziņām un dezinformāciju sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, piemēram, izveidojot spēli, kas māca atpazīt dezinformāciju: https://www.stratcomcoe.org/facebook-game-teaches-how-spot-disinformation. Tāpat centrs regulāri publicē jaunākos pētījumus par viltus ziņām, sociālo tīklu izmantošanu naidīgiem nolūkiem, kā to atpazīt un ar to cīnīties: https://www.stratcomcoe.org/publications.

Galvenais ieteikums, kā atpazīt viltus ziņas vai dezinformāciju – vienmēr pārbaudīt, kas ir ziņas avots, vai tas ir uzticams, piemēram, ziņu aģentūra, vai minēts ziņas sagatavotāja vārds, uzvārds. Kā arī salīdzināt šo informāciju ar oficiālajām vietnēm, tai skaitā ministrijas oficiālajā mājaslapā www.mod.gov.lv vai bruņoto spēku oficiālajā mājaslapā www.mil.lv esošo informāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.