Tukšie pierobežas ciemi ietekmē valsts drošību

Tukšie pierobežas ciemi ietekmē valsts drošību

Opoļu robežapsardzības nodaļas pulkvežleitnants U. Grebežs pie valsts robežas

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Pierobežas pagastos ir daudz ciemu, kur vairs nav neviena iedzīvotāja, palikuši tikai to nosaukumi kartē, atzīst Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Sakarā ar lauku tehnikas modernizāciju laukos vairs nevajag tik daudz strādnieku, kā agrāk, jo tiem nevajag strādāt ar grābekli vai dakšām, jo ir viens mūsdienīgs traktors, kas apstrādā vairāk labāk par desmit zirgiem. Tāpēc cilvēki aizbrauc darba meklējumos. Tāpēc ciemi paliek neapdzīvoti, uzskata viņš.

Infrastruktūru nedrīkst likvidēt

Ja cilvēku paliek mazāk, tomēr nedrīkst likvidēt infrastruktūru, uzskata Juris Dombrovskis, jo nebūs skolas, tautas namu, veikalu, bibliotēku, tad šeit cilvēki tiešām nedzīvos. Tomēr tukša pierobeža draud arī valsts drošībai:
– Tagad jau mēs redzam urbanizācijas sekas: vjetnamieši iet pāri robežai un neviens viņus nepamana. Robežsargi nevar visu ieraudzīt, viņiem nepieciešami palīgi, vietējie iedzīvotāji, kuri uzreiz redz svešo.
Savukārt Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka atceras: – Kad pie robežas dzīvoja vairāk cilvēku, viņi, ieraugot svešinieku, tūlīt zvanīja un brīdināja pašvaldību un robežsargus. Tagad cilvēku paliek mazāk un mazāk, tāpēc līdzīgus signālu pašvaldība saņemam mazāk.
Tātad vairāku pierobežu pašvaldību vadītāji uzskata, ka pierobežas tukšie ciemi apdraud valsts drošību.

P.Apss1

Inspektors virsniekvietnieks P. Apšs pilda dienesta pienākumus Robežsardzē kopš 1993. gada.

Nepieciešams stimulēt vienmērīgu apdzīvotību pierobežā

– Ir jādomā par valsts drošību, lai mūsu teritorija būtu apdzīvota,– uzskata J. Dombrovskis, – Taču valstī nav nevienas programmas, kas stimulētu apdzīvotību pierobežā.
Viņš ir pārliecināts, ka pareizi rīkojas valstis, kuras cenšas saglabāt apdzīvotas vietas. Piemēram, ja kādā vietā dzīvo kaut desmit cilvēki, tad tur izveido vietējo pašpārvaldi, kam valsts sniedz atbalstu, piemaksas, to stimulē, lai cilvēki paliktu dzīvot, šāda situācija izveidojas kalnu reģionos, tur uztur skolu, lai iedzīvotāji var izskolot bērnus, lai saglabātu savu dzīvesveidu un lai saglabātu apdzīvotu teritoriju.
– Diemžēl, pie mums nedomā par to, ka Latvijas teritorija ir jāapdzīvo visur, ne tikai Rīgā. Taču, ja ir problēma, to vajag risināt,– uzskata J. Dombrovskis.
Tam piekrīt arī Ludzas un Kārsavas novadu pašvaldību vadība.
Varam secināt, ka pierobežu novadu pašvaldību vadītāji ir pārliecināti, ka valstī ir jārada nosacījumi, kas stimulētu vienmērīgu apdzīvotību pierobežā.


Robežsargi arī redz problēmu

Opoļu robežapsardzības nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Uldis Grebežs arī pamana, ka pierobežas ciemi paliek neapdzīvoti, tas ietekmē drošību:
– Ar katru gadu pierobežā un pierobežas joslā iedzīvotāju skaits samazinās, to mēs redzam ikdienā. Vecie cilvēki mirst, bet jauni brauc prom uz neatgriešanos, līdz ar ko paliek vairāk neapdzīvotu māju. Protams tas ietekmē drošību, jo nav papildus informācijas sniedzēju par novērotām aizdomīgām personām vai transportlīdzekļiem. Savukārt pārkāpēji tukšas mājas izmanto, lai paslēptos, atpūstos, uzgaidītu vai vienkārši sasildītos.

– Vai ir svarīgi, lai pierobežā būtu vairāk iedzīvotāju?

– Protams, ka tas būtu pozitīvi, bet vai tas atvieglotu mums darbu, grūti spriest. Jo vienmēr būs arī tādi iedzīvotāji, kuriem peļņas nolūkos būs vēlēšanās iesaistīties nelikumīgās darbībās.

– Kāpēc iztukšojas pierobežas ciemi, jūsuprāt?

– Galvenokārt, jo cilvēkiem trūkst darba, līdz ar to iztikas līdzekļu. Nesakārtota infrastruktūra, piemēram, ceļi, it sevišķi ziemā un pavasarī, bieži vien nav izbraucami.

– Kas motivētu cilvēkus dzīvot pierobežā?

– Iespēja strādāt algotu darbu, nopelnīt iztiku. Pierobežas lielāko pilsētu attīstība, ražošana, kultūras pasākumi utt.

Aizturēto personu skaits palielinās

Ludzas pārvaldē par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu 2017. gadā 14 gadījumos aizturētas 47 personas, no tām 20 personas Opoļu RSN, bet šogad ir jau divreiz vairāk – 28 gadījumos 96 personas, no tām 54 personas Opoļu RSN. Vairākums no nelikumīgiem robežas šķērsotājiem ir Vjetnamas pilsoņi.
Iznāk, ka Opoļu nodaļas teritorijā robežsargi šogad aizturēja vairāk nekā pusi no visiem nelegālajiem imigrantiem un to pārvadātājiem, kuri nelegāli mēģināja šķērsot valsts robežu Ludzas pārvaldes teritorijā. Vai Opoļu robežsargiem pietiek darbinieku, lai aizstāvētu mūsu valsts robežu?

Noverosanas postenis1

Novērošanas postenis.

Ludzas pārvaldē vakantas 27 vietas

Opoļu robežapsardzības nodaļā štata vietas vidēji ir nokomplektētas par 95 – 99%, stāsta Opoļu RSN priekšnieks pulkvežleitnants U. Grebežs. Periodiski parādās viena vai divas vakances, bet ne uz ilgu laiku, ja kāds aiziet pensijā vai tiek pārcelts uz citu struktūrvienību, tad jau no nākamā VRS koledžas izlaiduma tiek plānots jauns robežsargs.
Uz jautājumu, vai visi robežsargi ir vietējie, U. Grebežs atbild, ka personālu var sadalīt 3 grupās: vietējais personāls no Zilupes, tad no Ludzas, kas salīdzinoši arī nav tālu un no Rēzeknes, kuriem brauciens līdz dienesta vietai jau aizņem aptuveni stundu.
Tiem, kuri dzīvo tālāk, vadība mēģina komplektēt maiņas, lai var braukt vairāki robežsargi kopā, ar to ietaupot uz degvielas rēķina. Protams arī tiek dota iespēja starp norīkojumiem dzīvot nodaļā. Tam ir visi nosacījumi: guļamtelpas, virtuve, trenažieru zāle, dušas telpas, sauna.
Opoļu robežapsardzības nodaļā ir arī ilggadīgi darbinieki, stāsta U. Grebežs. Piemēram, inspektori virsniekvietnieks Pēteris Apšs un virsniekvietnieks Aleksandrs Nazarovs pilda dienesta pienākumus Valsts robežsardzē kopš 1993. gada.
Opoļu robežapsardzības nodaļā pašlaik ir viena vakanta vieta, bet Ludzas pārvaldē – 27. Painteresējamies, ja cilvēki no pierobežas rajoniem turpinās aizbraukt, vai nevar rasties situācija, ka robežsardzē nebūs cilvēku, kas strādā?
– Ņemot vērā to, ka Latgalē ir lielākais bezdarba līmenis valstī, tad manā skatījumā mums tas nedraud,– saka U. Grebežs. – Pastāv cita problēma: projām brauc profesionāli un izglītoti cilvēki, līdz ar to darba devējam samazinās izvēles iespējas.
Uldis Grebežs atzīst, ka jau šobrīd jaunieši ar grūtībām nokārto fiziskās pārbaudes, stājoties robežsardzē. Tomēr viņš uzskata, ka Latgalē Valsts Robežsardze ir viena no pastāvīgām un labi apmaksātām darba vietām, tāpēc tuvākajā laikā ar štatu komplektēšanu nevajadzētu būt problēmas.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.