Šķirojam vien 10% atkritumus

Šķirojam vien 10% atkritumus

Ludzas atkritumu šķirošanas laukumā reti var sastapt vairāk par vienu auto, kas atbraucis atbraucis atbrīvoties no atkritumiem.

Turpinot apskatīt tēmu par atkritumu šķirošanu, ar jautājumiem vērsāmies pie amatpersonām. Vaicājām, kā veicas ar atkritumu šķirošanu, kādi ir līdzšinējie panākumi šajā jomā, kā arī, kā iespējams sasniegt ES izvirzītās prasības.

Prasību līmenis ir augsts

Atgādināsim lasītājiem, ka pēc VARAM sniegtās informācijas, ES izvirzījusi mērķi panākt, lai līdz 2020. gadam tiktu pārstrādāti 50% atkritumu, līdz 2025. gadam 55% atkritumu, bet līdz 2030. gadam – 60%. Sacītais attiecas uz sadzīves atkritumiem. Runājot par preču iepakojuma pārstrādi, prasības ir vēl augstākas. Šajā jomā līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65%, bet 2030. gadā jau 70% atkritumu. Turklāt no 2021. gada jāsāk atsevišķi novietot bioatkritumus, kā arī tuvāko 20 gadu laikā jāpanāk pārtikas atkritumu samazināšanās par 50%.

Katram ir skaidrs, ka šo skaitļu sasniegšana vai arī tikai tuvināšanās tiem galvenokārt ir atkarīga no kvalitatīvas un skrupulozas atkritumu šķirošanas. Tāpēc šoreiz iztaujājām cilvēkus, kuri vairāk vai mazāk tieši saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas problēmu risināšanu.

Atkritumu mazāk nekļūst

Pirmais uz sarunu tika aicināts “Ludzas Apsaimniekotāja” Atkritumu savākšanas iecirkņa vadītājs A. Rudovičs.

rudovics.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

A. Rudovičs.

Kā viņš pastāstīja, Ludza var kalpot par tipisku piemēru tam, kā pēdējo gadu laikā palielinās saražoto atkritumu masa. Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits gan pilsētā, gan visā novadā samazinās, tomēr atkritumu daudzums turpina pieaugt. Pašlaik katru mēnesi uz Križevnieku atkritumu poligonu tiek izvestas 200 – 250 tonnas atkritumu. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka par atkritumu izvešanu katru mēnesi jāmaksā 12 000 – 15 000 eiro. Ņemot vērā to, ka dabas resursu nodoklis turpinās pieaugt, kas jau pavisam drīz sasniegs līmeni 50 eiro par tonnu, skaidrs, ka Ludzas Apsaimniekotājs, kā arī novada pašvaldība ir patiesi ieinteresēta, lai izvedamo atkritumu daudzumu samazinātu. Teorētiski to iespējams izdarīt divos ceļos – šķirojot atkritumus, kā arī pūloties samazināt atkritumu rašanās apjomus. Tā kā otrais ceļš pagaidām nestrādā, tad galvenās cerības tiek saistītas ar atkritumu šķirošanu. 

Pēc Rudoviča kunga stāstītā, atkritumu šķirošana Ludzā sākās 2009. gadā, kad tika noslēgti pirmie līgumi ar “Zaļo punktu” un izvietoti pirmie konteineri dalītai atkritumu izmešanai. Pakāpeniski atkritumu šķirošana kļuva plašāka un populārāka. 2011. gadā tika izveidots atkritumu šķirošanas laukums Ludzā, Rūpniecības ielā, kā rezultātā tie vairs nebija jāved uz Kreičiem. Palielinājās konteineru skaits atsevišķiem atkritumu veidiem, pašlaik ir panākts tas, ka praktiski visu māju iedzīvotājiem ir iespēja dalīti izmest atkritumus netālu no savas dzīvesvietas. Tiesa, pārsvarā tas attiecas uz daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Privātmāju īpašnieki joprojām izmanto tikai vienu pierasto tumši zaļo konteineru, kurā tiek ievietoti pilnīgi visi atkritumi.

Taču, kā sacīja A. Rudovičs, šeit vainojama prasme veikt dziļākus aprēķinus. Jo maksa par otra konteinera uzstādīšanu pie privātmājas ir tikpat kā simboliska – 4 eiro gadā. Ja saimnieks saņemtos un sāktu šķirot atkritumus, tad šī iecere galu galā viņam ar uzviju atmaksātos, jo maksa par parasto atkritumu izvešanu jūtami kristos. Taču mūsu iedzīvotāji vēl nav pieraduši skaitīt un aprēķināt netiešos ieguvumus, tas ir iemesls, kāpēc privātmāju īpašnieki ne pārāk aktīvi šķiro atkritumus. Tiesa, nevar noliegt, ka privātā mājā šķirojamo atkritumu daudzums vienmēr būs mazāks nekā dzīvoklī, jo papīra un kartona atkritumi bieži tiek sadedzināti, bet stikla tara izmantota atkārtoti.

atkritumi2.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

Šķirošanas laukumi tiek uzturēti labā kārtībā.

Lauku teritorijās vēl jāstrādā

Viss pagaidām sacītais gan attiecas uz pilsētu. Par apzinātu atkritumu šķirošanu lauku teritorijās gan var runāt tikai attiecībā uz ciematiem. Pagastu centros gan pašlaik ir izvietoti arī 9 zvanveida konteineri šķirotajiem atkritumiem, bet to ir tik maz, ka izvešana notiek gandrīz vai reizi pusgadā. Taču pilnīgi netiek aizmirsti arī viensētu iedzīvotāji. Nupat, 23. augustā, norisinājās akcija – stikla savākšana no privātmāju īpašniekiem. Jāteic, ka tās iznākums bija tīri sekmīgs. Vienas dienas laikā tikai no privātmāju īpašniekiem vien tika savākts vairāk kā 3000 kilogrami stikla atkritumu. Iespējams, ka tamlīdzīgas akcijas ar laiku tiks atkārtotas, jo pirmās rezultāti izskatās cerīgi.

Runājot par atkritumu šķirošanu lielā mērogā, A. Rudovičs akcentēja, ka Apsaimniekotājam izveidojusies laba sadarbība ar novada uzņēmējiem. Pašlaik no viņiem kartona atkritumi tiek savākti vēl bez maksas. Tomēr arī citi uzņēmēju radītie atkritumu veidi lielas problēmas nerada.

Pašlaik problēmas pārsvarā rada privātpersonas, kuras vēl lāga nesaprot, kāda veida atkritumus var mest šķirošanai paredzētajos konteineros, bet kādus ne. Tiesa, kā sacīja A. Rudovičs: – Ir jau tiešām labi, ka cilvēks ir atnācis līdz šķirošanai paredzētajam konteineram, taču būtu vēl jaukāk, ja katrā konteinerā tiktu mesti tikai tam paredzētie atkritumi.

Izplatītākās kļūdas ir logu stiklu, spoguļstiklu un smaržu pudelīšu mešana pie stikla atkritumiem, kā arī neskaidrības ar to, kāda plastmasa metama pie plastmasas, bet kāda pie parastajiem atkritumiem. Kā sacīja A. Rudovičs, būtu jauki, ja iesākumam cilvēki vismaz atcerētos, ka olu plastmasas iesaiņojumus nav jāmet plastmasai paredzētajos konteineros. Turpretī tetrapakas pašlaik ir atļauts mest pie šķirojamiem atkritumiem.

Vēl Rudoviča kungs kliedināja dažu cilvēku neizpratni, kuri uzdeva jautājumu, kā iespējams, ka vienā konteinerā met gan kartonu, gan plastmasu, gan skārdenes. Lieta tā, ka atkritumu šķirošanas laukumā atkritumi vēlreiz tiek pāršķiroti. Ņemot vērā salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu un atkritumu apjomus, šāda pieeja ir lētāka, nekā katrā pagalmā izvietot vēl kādus papildu konteinerus. 

Runājot par nākotnes perspektīvām, A. Rudovičs bija piesardzīgi optimistisks. Optimisma iemesls ir tas, ka jau izstrādāti plāni atkritumu šķirošanas paplašināšanai gan pilsētā, gan pagastos, ar katru gadu paplašinās sadarbība ar pašvaldību, piemēram, pašlaik, tai pateicoties laicīgi, tiek saņemta informācija par personām, kurām jāslēdz vai jāatjauno līgums par atkritumu izvešanu. Savukārt piesardzību izraisa tas, ka pašlaik pilsētā un novadā tiek šķiroti tikai nedaudz vairāk par 10% atkritumu. Tāpēc cerības, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis pēkšņi pacelsies līdz ES pieprasītajiem 50%, ir, maigi sakot, minimālas. Tieši tāpēc jāturpina strādāt vēl radošāk un intensīvāk. – Tikmēr esmu pārliecināts,– saka A. Rudovičs, – Ka kādu kardinālu lūzumu situācijā ar atkritumiem varēsim panākt tad, kad aktīvāk sāksim domāt un cīnīties par to, kā samazināt radušos atkritumu daudzumu, atsakoties no dažādiem liekiem iepakojumiem. Tam būtu jābūt galvenajam mērķim.

Jāmaina domāšana, jāmācās no jaunajiem

Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors S. Jakovļevs pilnībā piekrīt, ka atkritumu šķirošana ir viena no nozīmīgākajām vides aizsardzības problēmām. Kā viņš sacīja, lai atkritumu šķirošanā panāktu jūtamu kāpumu, nepieciešams panāk izmaiņas cilvēku domāšanā. Galvenais, kas jāpanāk, lai savu domāšanu mainītu vidējos un vecākos gados esošie cilvēki, jo jaunā paaudze jau atkritumu šķirošanu uzskata kā kaut ko pašu par sevi saprotamu un absolūti nepieciešamu, bet vecākajai paaudzei šīs apziņas trūkst. Kā sacīja S. Jakovļeva, vislabāk viņš šo atšķirību cilvēku attieksmē pret atkritumu šķirošanu sajuta nesen Dānijā, apmeklējot atkritumu šķirošanas laukumus. Tur ir tāda drūzma kā lielveikalā. Bez šaubām, var izdarīt nolaides uz iedzīvotāju skaitu, taču Ludzā par jebkādu drūzmu atkritumu šķirošanas laukumā runāt nevaram. Varam priecāties kaut par to, ka pašlaik katru dienu atbrauc kādi 4 – 5 automobiļi, taču, godīgi runājot, tas ir krietni par maz.

jakovlevs.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

S. Jakovļevs.

Tomēr kopumā S. Jakovļevs ir optimists un uzskata, ka stāvoklis ar atkritumu šķirošanu noteikti uzlabosies, jo lēnām, bet neatlaidīgi pozitīvi mainās cilvēku vispārējais kultūras līmenis un prasības. Tiesa, uz to vien paļauties nevar, tāpēc gan izglītošanas, gan paplašinātas atkritumu savākšanas darbs jāturpina un jāattīsta. Kā sacīja S. Jakovļevs: – Galvenokārt jāapzinās, ka šķiroto atkritumu pieauguma procenti nav pašmērķis, kas jāīsteno, lai izpildītu direktīvas. Tas vienkārši jādara, ja arī turpmāk gribam dzīvot zaļā un tīrā Latvijā, atstājot to tādu arī mūsu bērniem. Tieši tāpēc šis nav jautājums, kam var pieiet tikai no ekonomiskā viedokļa. Sacīsim, ka atkritumu savākšana no lauku teritorijām ir krasi ekonomiski neizdevīga, bet tāpēc tā nekļūst mazāk nepieciešama. Bez šaubām, izšķērdība ir nosodāma, bet ir jomas, kad tīri ekonomiski jautājumi nostājas otrajā plānā.

Sarunas beigās S. Jakovļevs izteica līdzīgas domas, kā A. Rudovičs – ka visiem spēkiem jācīnās pret atkritumu masas pieaugumu. Šajā sakarā izpilddirektors saka, ka būtu visiem spēkiem atbalstāma jaunā tendence – iepirkties bez vienreizējās taras izmantošanas, kā arī beztaras veikalu izveidošana. Tiesa, tādi pagaidām mūsu valstī eksistē tikai Rīgā, tomēr vismaz nelietot vienreiz lietojamos maisiņus varam katrs.\

Kārsavā sāk pagastos

Par to, kāds stāvoklis ar atkritumu šķirošanu ir Kārsavas novadā, stāsta Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors T. Vorkalis, kura teikto papildināja bijušais Kārsavas novada vides inženieris J. Vorkalis.
Kā abi kungi pastāstīja, idejas par atkritumu šķirošanu Kārsavas novadā gaisā sāka virmot 2013. gadā, bet šķirošana sākās ar 2014. gadu. Turklāt Kārsavas novadā atkritumu šķirošana sākās no sākuma tieši lauku teritorijās, tikai tad sasniedza arī pilsētu. Tas izskaidrojams ar to, ka par lauku teritorijām pašvaldība ir tieši atbildīga, bet par pilsētas atkritumiem atbild “Kārsavas namsaimnieks”. Tā nu sanāca, ka atkritumu šķirošana Kārsavas novadā sākās perifērijā, tad virzījās uz centru. Pašlaik atkritumu šķirošanas tīkls vairāk vai mazāk jau noklājis visu novadu, proti, 15 vietās atkritumu šķirošanai izvietoti 60 konteineri. No pagastu centriem sašķiroto stiklu izved reizi ceturksnī, bet pārējos atkritumus – reizi mēnesī.

vorkalis.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

J. Vorkalis.

Šķirošanai līdzekļi netiek žēloti. Pašā Kārsavā, Stacijas ielā 40 izveidots atkritumu šķirošanas laukums. Tas pašlaik jau noasfaltēts, iežogots un tajā ievilkta elektrība. Privātpersonas laukuma pakalpojumus izmanto bieži un regulāri. Tiek plānota laukuma tālāka attīstība. Paredzēts ar laiku savākt arī būvgružus, azbestu. Kā sacīja Vorkaļa kungs, prakse pierāda, ka mūsu cilvēki ir gatavi maksāt, lai tiktu vaļā no atkritumiem, tikai ar noteikumu, ka tie nav pārāk tālu jātransportē. Šajā jomā iedzīvotājiem nāk pretī, kā piemēru var minēt, ka šogad izlietotās riepas tika pieņemtas bez maksas.

Lielu uzmanību Kārsavā pievērš tam, lai veicinātu atkritumu šķirošanu pašvaldības iestādēs. Šo pasākumu rezultātā pēdējo divu gadu laikā šķiroto atkritumu skaits ir dubultojies. Tiesa, sasniegtais rezultāts nav tas pats augstākais – tāpat kā Ludzas novadā sašķiroti tiek aptuveni 10% atkritumu. Taču šķirošanas pieauguma tempi tomēr priecē, tie ir ievērības cienīgi. Tiesa, par plānotajiem 50% nākamgad atliek tikai sapņot, taču pilnīgi skaidrs, ka mūsu novadi šajā jautājumā nav nekāds izņēmums.

atkritumi1.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

Kārsavas atkritumu šķirošanas laukums pašlaik jau ir iežogots.

Runājot par Kārsavas attieksmi pret atkritumiem, nevar nepieminēt kādu ļoti simpātisku tendenci. Kārsavā, gan pateicoties modriem cilvēkiem, gan arī mobilajām videokamerām, izdevies pieķert ne vienu vien “cūķi”, kurš savus atkritumus izmet, kur pagadās. Cilvēki ir gan pieķerti pie rokas, gan atrasti ar uzņemto kadru palīdzību. Tādos gadījumos vainīgie žigli, žigli sakopj savu cūcību, pie viena kalpodami kā labs uzskates līdzeklis un stimuls, kā atteikties no atkritumu izgāšanas tam neparedzētā vietā. Kopš sākta kameru izmantošana, kā rezultātā dažs labs vainīgais tika pie negatīvas publicitātes sociālajos tīklos, nelegālo atkritumu izgāšana Kārsavas novadā jūtami gājusi mazumā. 

Sarunas noslēgumā T. Vorkalis vēl ar avīzes starpniecību vēlējās vērsties pie Kārsavas un Kārsavas novada iedzīvotājiem ar lūgumu, ja ir nepieciešamība pēc jaunu atkritumu konteineru uzstādīšanas vai pat jaunu atkritumu savākšanas punktu izveides, tad lūdz par to neklusēt, bet vērsties pašvaldībā, kur šāds lūgums vienmēr atradīs dzirdīgas ausis.

Ciblā un Zilupē vienādi

Tikmēr Zilupes novada pašvaldības priekšsēdētāja O. Agafonova un Ciblas novada pašvaldības priekšsēdētāja J. dombrovska atbildes par atkritumu šķirošanu novadā bija ļoti līdzīgas. Abi novadi tāpat kā Kārsavā līgumus par atkritumu izvešanu ir noslēguši ar SIA ALAAS. Konteineri atkritumu šķirošanai atrodas pilsētā un ciematos. Atkritumu šķirošanas laukumu kā tādu novados nav, par to rūpējas ALAAS. Kas attiecas uz privātmājām un viensētām, tad līdz tām vēl atkritumu šķirošana nav tikusi. Visu šo apstākļu rezultātā nopietni runāt par to, ka nākamgad novados varētu šķirot līdz 50% atkritumu, nav iespējams. Būtu ļoti pozitīvi, ja izdotos sasniegt Ludzas un Kārsavas līmeni ar vismaz 10%. Tāda, lūk, realitāte.

atkritumi3.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

Vecām mēbelēm paredzētais konteiners nevar lepoties ar lielu noslodzi.

Cilvēki tiek maldināti

Rakstu par atkritumu šķirošanu mūsu novados varētu beigt, ja ne vēl kāds jautājums. Intervējot novadu iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu, aptuveni 75% no viņiem izteicās, ka ļoti atbalstītu depozītu sistēmas ieviešanu. Ko tas nozīmētu realitātē, kādas ir iespējas, ka depozītu sistēma tiks ieviesta, lūdzām pastāstīt Latvijas Pašvaldību Savienības padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi, kura ir speciālists atkritumu un depozītu jautājumos.
Ar depozītu sistēmas ieviešanu esam nokavējušies vismaz 20 gadus, saka S. Sproģe, kad to bija iespējams izdarīt, izmantojot Eiropas naudas. Pašreiz, kad lēmums par depozītiem jau atrodas trešajā lasījumā un sākušās diskusijas par to, jāteic, ka, runājot par depozītu sistēmu, iedzīvotāji grib vienu, ražotāji otru, bet likums vēl ko citu.

sproge.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.skirojam vien 10procentus atkritumus

S. Sproģe.

Šoreiz, neieslīgstot juridiskajos džungļos, tikai īsi par to, kāpēc pašreiz Latvijas pašvaldības depozītu sistēmu tās pašreizējā veidā nevēlas atbalstīt. Pirmkārt, nav zināms, cik daudz cilvēkiem būs jāpiemaksā klāt, kā taras cenu. Otrkārt, jāpiemaksā būs visiem pircējiem, bet visiem nodot taru būs grūtības, jo likums paredz, ka obligāti pudeles būs jāpieņem tikai lielveikalos, kuru platība pārsniedz 300m2. Par mazākiem veikaliem – līdz pat 60m2 – katrā atsevišķā gadījumā lems pašvaldība, bet par 60m2 mazākiem veikaliem pieņemt taru neviens nevarēs piespiest. Tātad pensionāri laukos, kuri, piemēram, izmanto autoveikala pakalpojumus, par taru būs spiesti maksāt dārgāk, taču nodot pudeles tāpat nevarēs.

Vēl jāpiemin tas, ka pašreizējais depozīta likums paredz, ka no apgrozībā esošajiem aptuveni 45 – 50 pudeļu veidiem pieņemti tiks tikai kādi 5 – 6, kas vispār visu iecerēto depozīta sistēmu padara bezjēdzīgu. Bez tam, lai pieņemtu pudeles, paredzēts nomāt par lielu naudu novecojušos pudeļu pieņemšanas automātus no Norvēģijas. Visu šo apstākļu kopums liek pašreiz izstrādājamo depozīta sistēmu noraidīt, kā nepiemērotu. Cilvēki, kuri to atbalsta un pieprasa, taču vēlas pavisam ko citu – iespēju nodot visur jebkuru taru, bet to šis likumprojekts negarantē. Tāpēc jēgpilnāk izskatās, ka būtu maksimāli attīstīt dalīto šķirošanu un ar laiku izveidot sistēmu, kad par naudu (nevis par iespēju iepirkties veikalā) būtu iespējams nodot visu vairākkārt lietojamo taru. Tad tiešām varētu runāt par to, ka iedzīvotāji būs ieguvēji.

P.S. Iespējams jums ir savs viedoklis vai pat rīcības plāns par šajā rakstā skarto tematu vai par jebkuru tēmu, kas skar atbildīgu dzīvesveidu, kas tendēts uz vides aizsardzību un saglabāšanu? Ja tā, tad lūdzu neturiet sveci zem pūra, bet dalieties ar savām iecerēm. Sūtiet savas vēstules uz e-pastu ludzaszinas@inbox.lv vai arī zvaniet pa tālr. nr. 29518667.

LVAF logo

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.