Saņemtās dāvanas jākopj jeb kāpēc daba jāsargā

Saņemtās dāvanas jākopj jeb kāpēc daba jāsargā

Izzinošā pastaigā jaunieši iepazīstas ar ķērpjiem.

Mēs šo pasauli un savu esamību tajā uztveram kā kaut ko tik pašu par sevi saprotamu un nemainīgu, ka daudzi pat aizmirsuši, cik nozīmīga ir daba mums apkārt. Šoreiz runa būs par biotopiem un mūsu attieksmi pret dabu.

Nenovērtējamas vērtības

Tā nu kļuvis ierasts, ka cilvēks vairs nejūt bijību pat pret tiešām dižām un nopietnām lietām, ja tās sauc vienkāršos vārdos. Tāpēc šoreiz, runājot par labumiem, kurus mums sniedz daba, lietosim zinātnisku apzīmējumu – ekosistēmu pakalpojumi. Tieši ekosistēmisko pakalpojumu pieeja pūlas kļūt par noteicošo mūsdienās, būs bēdīgi, ja tā nenotiks. Taču, atgriežoties pie mūsu tēmas, kādi tad ir mūsu ieguvumi no dabas, par kuriem nemaz nedomājam? 

Pirmkārt, tā ir vielas un enerģijas aprites nodrošināšana. Šeit pietiek nosaukt pāris lietas, lai viss kļūtu skaidrs – pārtika, ūdens, koksne, derīgie izrakteņi, gaiss, ko elpojam.

Otrkārt, ekosistēmu pakalpojumi veic vidi regulējošos procesus, kuri, savukārt, nodrošina cilvēkam ērtus dzīves apstākļus. Šeit varam runāt par klimatu, augsnes erozijas kontroli, ūdens pašattīrīšanos, plūdu regulēšanu.

Trešais dabas devuma virziens ir tās estētiskā vērtība, ko līdz šim vēl neviens cilvēka radīts objekts pārspējis nav.

Ceturtā ekosistēmu pakalpojumu joma ir tas, ka tā nodrošina bioloģisko daudzveidību, kas, savukārt, ir visu pārējo pakalpojumu pamatā.

Ja, runājot par pirmajiem trim punktiem, cilvēkam nav nekādu iespēju dabai palīdzēt, viņš tikai var pūlēties pēc iespējas mazāk tai kaitēt, tad ar bioloģisko daudzveidību ir nedaudz citādāk. Šajā gadījumā cilvēkam, pareizi apsaimniekojot biotopus, ir iespējams dabai palīdzēt.

Mūžveca parādība, jauns vārds

Ko pēdējā laikā popularitāti ieguvušais termins – biotops? Izsakoties maksimāli vienkārši, tas ir apgabals ar vienveidīgiem vides apstākļiem, kas piemērots konkrētu sugu, dzīvnieku, augu, sēņu pastāvēšanai. Varianti ir milzums. Biotopi var būt pļavas, purvi, gravas, alas, liedags, kāpas, kā arī jūra, ezeri, upes. Kāda daļa no tiem tiek īpaši aizsargāti, kaut gan biotopa statuss ne vienmēr nozīmē, ka tajā aizliegta saimnieciskā darbība.

Ja domājam globālos mērogos, tad planēta Zeme ir gigantisks biotops, tādai viņai arī būtu bijis jāpaliek. Taču tā nu iznācis, ka cilvēks ar savu darbību iznīcinājis daudzas sugas. Varmācīgi izbeigta to eksistence, tagad cilvēce ir spiesta mēģināt nodrošināt atlikušo sugu eksistenci ar daudzu mazāku biotopu atrašanu un aizsardzību, lai glābtu, kas vēl glābjams.

Latvijā biotopu saraksta sastādīšana tika uzsākta pagājušā gadsimta beigās – 1998. gadā. Jāteic, ka šoreiz mēs pārāk tālu no Eiropas atpalikuši neesam, jo Eiropas Kopienas direktīva par dabisko dzīvotņu (tas ir biotopu otrais apzīmējums), savvaļas floras un faunas aizsardzību tika pieņemts 1992. gadā.

Pašlaik jau šis biotopu, jeb dzīvotņu aizsardzības process ir jūtami attīstījies. Ir izveidots “NATURA 2000”, kas ir Eiropas mēroga ekoloģiskais tīkls, kurš apvieno visas dzīvotnes Eiropā, un paredzēts kvalitatīvākai augu un dzīvnieku sugu aizsardzībai. Kas attiecas konkrēti uz Latviju, kā vēstīts ES aizsargājamo biotopu Latvijā noteikšanas rokasgrāmatā, pie mums pastāv 58 dažādu biotopu veidi, kas atrodas oficiāli atzītās 332 teritorijās, kuras aizņem vairāk par 11% no valsts teritorijas.

Sastādot biotopu sarakstu, pirmkārt, sarakstā tiek iekļautas vietas, kurās atrodamas sugas, kurām draud izmiršana vai arī sugas ar mazu izplatības areālu. Taču ar biotopu apzināšanu vēl nekas nebeidzas. Kā rakstīts ziņojumā par biotopu un sugu stāvokli Latvijā 2007. – 2012. gadā, tikai 11% biotopu un 28% sugu mūsu valstī ir radīts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis. Šie skaitļi skaidri parāda, ka darāmā vēl ir ļoti daudz.

Bez cilvēka palīga neiztikt

Parastam cilvēkam var rasties doma, ka biotopu aizsargāšana ir ļoti vienkārša lieta. Saka, nevajag darīt neko gan jau tad daba tiks galā bez mūsu iejaukšanās, ja viņai netraucēsim. Taču tā nu gluži nav. Pirmkārt, dabai, pateicoties cilvēka kaitīgajai ietekmei, vairs nav tik plašu iedarbības resursu, kā bija, piemēram, vēl pirms gadiem 200. Otrkārt, daudzi biotopi Latvijā vispār nevar pastāvēt bez apsaimniekošanas. It sevišķi tas attiecas uz sauszemes biotopiem, kuri atrodas biotopu attīstības ķēdes vidusdaļā. Latvijā visi biotopu attīstības gala stadija ir mežs. Šādos gadījumos biotopu apsaimniekot nozīmē konkrētā apvidū veikt pasākumus, kas imitē procesus, kuri dabā vairs nenotiek. Pats vienkāršākais piemērs – lai eksistētu pļavas biotops, reizi pa reizei to nepieciešams noganīt.

Vēl pie izplatītākajiem apsaimniekošanas pasākumiem varētu minēt niedru un zāles pļaušanu un dedzināšanu, nevēlamo koku un krūmu izciršanu, ligzdu un ligzdu koku nostiprināšanu, pielidošanas koridoru uzturēšanu, kā arī zemsedzes tīrīšanu, piemēram, medņu riesta vietās.

Vēl kāds būtisks faktors, kas ietekmē biotopu drošu eksistenci, ir zemes lietojuma veida nemainība, jo, mainot tā lietošanas veidu, biotops tiek iznīcināts. Turklāt šis process turpinās. Pēc Lakovska un Krūskopa pētījumiem, Latgales augstienes teritorijā vien laikā no 2006. līdz 2012. gadam aramzemes platība pieaugusi par 18%. Nav simtprocentīgas pārliecības, ka šā procesa laikā nav cietusi kāda apdraudētā suga.

Tātad, veikt biotopu aizsargāšanu nozīmē veikt zināmus pasākumus, kā arī atturēties no kādām darbībām, piemēram, aparšana, apbūve, dīķu veidošana.

biotopi1.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.sanemtas davas jakopj jeb kapec daba jasarga

D. Jaunzema veidotais vides objekts “Uguns” Numernes dabas parkā ir ļoti iecienīts objekts.  

Numernes valnis kļūst saistošāks

Kā ir ar biotopiem mūsu novados, kur īsti tie atrodas? Droši vien gandrīz katrs lasītājs nosauks Numernes valni Kārsavas novadā un Grebļa kalnu Zilupes novadā. Varbūt dažs vēl pieminēs Istras pauguraini un Zvirgzdenes un Istras ezerus. Par purviem būs dzirdējis retais, bet par Nirzas pagasta “Mežamatveju kadiķu pļavām” un “Mežamatveju pļavu”, kur aug krustlapu drudzenes, būs dzirdējis tikai speciālists.

Lasītāju droši vien vairāk interesē to biotopu stāvoklis, kuri ir vairāk vai mazāk populāri un pieejami apskatei. Tā kā interesējāmies ne tikai par biotopu apsaimniekošanu vien, bet arī ar cilvēku iespējām ar tiem iepazīties, tad uz sarunu lūdzām Kārsavas novada tūrisma organizatori A. Zīmeli. Sarunas tēma – Numernes valnis.

Dabas parks, kurā ir reti sastopama parādība – sauseņu priežu mežs, kurš izveidojies uz osiem. Nerunājot par šo interesanto faktu, Numernes biotopā atrodamas tādas retas sugas kā Ruiša pūķgalve, spilvainais ancītis, smiltāju esparsete, zāļlapu smiltenīte. Šeit atrodas vienas no lielākajām silapureņu audzēm Latvijā. Piedevām, kā pastāstīja A. Zīmele, speciālisti esot dabas parka teritorijā atraduši 13 orhideju sugas. Savukārt ezerā atrodamas 21 dažādas augu sugas. Turklāt šeit mitinās ne viena vien reti sastopama meža putnu suga. Tātad varam sacīt, ka Numernes valnī atrodama bagātīga dzīvotne. Lai garantētu tās tālāku labklājīgu eksistenci, visi pasākumi vaļņa teritorijā tiek saskaņoti ar Valsts Dabas aizsardzības inspekciju. Pēc A. Zīmeles sacītā, gan ar inspekciju, gan Latvijas valsts mežiem Numernes vaļņa apsaimniekošanas un apskates jautājumā izveidojusies laba sadarbība.

001.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.sanemtas davas jakopj jeb kapec daba jasarga

Kārsavas novada tūrisma organizatore A. Zīmele ļoti vēlas, lai cilvēki ne tikai iemācītos saprast, bet arī mīlētu dabu.

Visu parkā izveidoto objektu uzstādīšana tiek akceptēta no dabas aizsardzības speciālistu puses. Nemaz nerunāsim par tādiem objektiem, kā skatu tornis vai arī izveidotais velomaršruts “Numernes aplis”, kur atļauja bija pati par sevi saprotama. Vides instalācijas objekta “Uguns” un zvaigžņu vērošanas krēslu uzstādīšana tika veikta tad, kad bija iegūts slēdziens, ka tie nekādā mērā neietekmēs dzīvotnē notiekošos procesus. Arī dabas takas maršruts izveidots, pamatojoties uz vides aizsardzības speciālistu atzinumiem. Tātad, kā redzams, dabas parks tiek apsaimniekots pārdomāti, jo katra jauna objekta uzstādīšana vai takas ierīkošana arī ir apsaimniekošana.

Kas attiecas uz tiešo apsaimniekošanu, tad šajā jomā kārsavieši aktīvi palīdz Latvijas valsts mežiem darbu veikšanā. Kā jau bija sacīts iepriekš, meža teritorijā šis process galvenokārt izpaužas kritušo un nokaltušo zaru aizvākšanā. Šajā darbā talkās vaļņa teritorijā labprāt piedalās Kārsavas skolu jaunatne. Visu šo darbu rezultātā Numernes valnis kļūst pievilcīgāks apmeklētājiem.

biotopi4.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.sanemtas davas jakopj jeb kapec daba jasarga

Moments no pasākuma Nakts putnu vērošana. 

Jāatrod vidusceļš

Vaicāts A. Zīmelei, kā izdodas savienot rūpes par biotopa eksistences nodrošināšanu ar vēlēšanos, iepazīstināt ar dabas bagātībām tūristus. Kā Anna sacīja: – Šeit galvenais ir prasme atrast zelta vidusceļu. Ja neļausim dabas objektus apmeklēt vispār, tad arī bērniem un ne tikai viņiem nebūs ne mazākās iespējas vispār iepazīties ar to, kāda izskatās neskarta daba. Mēs esam atvērti visiem, tāpēc nekādus pasākumus tūristu skaita samazināšanai neveicam. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tāda attieksme un pieeja var saglabāties tikai tik ilgi, kamēr Numernes vaļņa apmeklētāju skaits nepārsniedz veselā saprāta un parka resursu robežas. Galu galā, galvenais ir nodrošināt biotopa drošu un stabilu eksistenci. Tieši šī iemesla dēļ mēs neveicam plašu Numernes vaļņa propagandēšanas darbu visas valsts mērogā. Varu sacīt, ka tie, kuriem ir patiesa interese, mūs noteikti atradīs un apciemos, taču nejauši, dīki ciemiņi mums gan nav nepieciešami.

Tālāk sarunas gaitā A. Zīmele pastāstīja, ka kaut gan tūristu skaitītājs skatu tornī vēl nav izvietots, tomēr tīri vizuāli novērojumi ļauj secināt, ka dabas parka apmeklētāju skaits ļoti lēni, bet tomēr pieaug. Patīkami, ka šis pieaugums notiek tāpēc, ka aizvien vairāk ģimeņu ar bērniem izvēlas Numernes valni par savu galamērķi. Sevišķi rudeņos, kad šo apvidu ar pilnām tiesībām var dēvēt par mazo Siguldu.

Vēl, runājot par lieko un nejaušo apmeklētāju atsijāšanu, jāmin fakts, ka valnim ar automašīnām var piekļūt tikai profesionālais transports. Apmeklētājiem savi automobiļi jāatstāj krietnu gabalu pirms dabas takas sākuma un pārējais ceļa gabals jāmēro kājām. Pašlaik tiek plānots stāvvietu izbūvēt un labiekārtot, taču, atstājot to vecajā vietā, lai būtu pilnīgi izslēgts variants, ka neskartajai dabai var piebraukt gluži klāt ar automašīnu. Jāteic, ka šāda pieeja ir ļoti saprātīga un atbalstāma. Jo valni apmeklēt var visi, kuri vēlas un izrāda interesi. Galu galā varam arī minēt tradicionālos pasākumus – naktsputnu vērošana, Kukaiņu nakts, ziemas izzinošās pastaigas, nakts sēņošanu un putnu būru radošās darbnīcas –, kas notiek Numernes vaļņa teritorijā. Vairāk, patiešām, nav nepieciešams. Te vēl jāpiebilst, ka tiem, kuriem ir interese par Numernes valni, bet ir slinkums uz turieni doties pašiem, tagad ir iespēja apskatīt valni no putna lidojuma. Ir sagatavota virtuāla vaļņa apskates tūre, kas filmēta ar drona palīdzību. To iespējams apskatīt novada mājas lapā.

biotopi2.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.sanemtas davas jakopj jeb kapec daba jasarga

Viens no zvaigžņu vērošanas krēsliem pie Numernes skatu torņa.

Grebļa kalns unikāla vieta Latvijā

Runājot par biotopiem un tūristiem, nevaram arī nepieminēt Zilupes novada tūrisma organizatores I. Ivanovas uzskatus. Arī viņa uzsver, ka biotopu apsaimniekošana ir darbs, kas sekmīgi veicams tikai kopā ar attiecīgajām organizācijām – Vides aizsardzības dienestu, LAD un citām. Pēc viņas sacītā, publisku pieeju katram biotopam vajag stingri vien diferencēt, atkarībā no biotopu veida. Katrā ziņā, Grebļa kalna biotops ir daudz trauslāks nekā Numernes valnis un Istras pauguriene, kuras pļavām apmeklētāji lielu kaitējumu nespēj nodarīt.

Tieši tāpēc, ka Grebļa kalns ir unikāla dabas vērtība, kas kopīgiem spēkiem jāaizsargā, tas nekad nav ticis un netiks izmantots, kā novadam tūristus pievilinošs zīmols. Šajā sakarā atgādināsim lasītājam, ka, nerunājot par aizsargājamiem un retajiem augiem, Grebļu kalna dzīvotnē atrodamas vairāk kā 500 tauriņu sugas, tāpēc šajā ziņā kalns ir unikāla vieta Latvijā.

Ne tikai speciālisti

Raksta mērķis nebūt nav pārliecināt lasītājus par biotopu nozīmīgumu. Par to jau sen neviens saprātīgs cilvēks nestrīdas. Galvenais ir vēlme ar minēto piemēru palīdzību mainīt vēl plaši izplatīto pārliecību, ka biotopu apsaimniekošana un saglabāšana ir tikai dabas speciālistu lieta. Tur jau ir būtība, ka biotopu uzturēšanā un apsaimniekošanā var piedalīties katrs no mums. Gan ar aktīvu darbību, gan, kas daudz vienkāršāk, atturoties no kādām darbībām. Jau konsekventi atturoties atstāt dabā jel kādus atkritumus, būsim tai krietni vien palīdzējuši. Paziņosim, ja redzēsim, ka kāds cits piesārņo mežu vai noplūdina ūdenī atkritumus. Rūpīgi padomāsim un labāk atteiksimies vest no ārzemēm mājās kādas jauna auga sēklas vai eksotiskus dzīvniekus un zivis. Kaut paskatāmies, kādas briesmas pašlaik jau Latvijā rada Spānijas kailgliemeža invāzija. 

Taču galvenais – sapratīsim, ka esam dabai ļoti parādā, pienācis laiks šo parādu sākt nomaksāt un iemācīsim šo apziņu saviem bērniem.

P.S. Iespējams jums ir savs viedoklis vai pat rīcības plāns par šajā rakstā skarto tematu vai par jebkuru tēmu, kas skar atbildīgu dzīvesveidu, kas tendēts uz vides aizsardzību un saglabāšanu? Ja tā, tad lūdzu neturiet sveci zem pūra, bet dalieties ar savām iecerēm. Sūtiet savas vēstules uz e-pastu ludzaszinas@inbox.lv vai arī zvaniet pa tālr. nr. 29518667.

LVAF logo

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.