Par viltus ziņu izplatīšanu mantkārīgā nolūkā var sodīt

Par viltus ziņu izplatīšanu mantkārīgā nolūkā var sodīt

Kampaņas “Supervaronis internetā” galvenie varoņi SuperToms un SuperAnna māca 5 – 8 gadus veciem bērniem paturēt prātā ar drošību internetā saistītas lietas.

Nepatiesai, dezinformējošai ziņai var noticēt pavisam viegli, jo informācijas faktu pārbaude un kritiskā domāšana no cilvēka prasa zināmu piepūli. Savukārt kāda atbildība jāuzņemas viltus ziņu izplatītājiem, centāmies noskaidrot Valsts Policijā.

Nav noziegums
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko informē, ka tieši kibernodaļai ir vislielākā pieredze valstī izmeklēt noziegumus informācijas tehnoloģiju jomā. Valsts policijā nepastāv strikts iedalījums par to, kam ir līdzvērtīgas viltus ziņas, jo tās pašas par sevi nav noziegums.

Policijas darbs sākas ar brīdi, kad šo viltus ziņu publikāciju interneta vietnēs izplatīšanas rezultātā kādai juridiskai vai fiziskai personai tiek nodarīts kaitējums – nenotikušas traģēdijas, avārijas vai kādu ēku sabrukšana. Tiek traucēts neatliekamo dienestu darbs, kuriem šādos gadījumos ir jāreaģē un jābūt gataviem operatīvi sniegt palīdzību nelaimē nonākušiem cilvēkiem. Šāda veida publikācijas ir traucējušas sabiedrisko kārtību, paralēli dezinformējot sabiedrību, līdz ar to var saskatīt Krimināllikumā paredzētu noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – huligānismu.

Mantkārīgais nolūks

D. Homenko uzsver, ka šeit ir jāsaprot – var novilkt striktu robežu starp viltus ziņām pēc tā publicēšanas mērķa.

– Mūsu gadījumā, ar ko saskaramies policijas darbā, tā ir viltus ziņu publicēšana ar mērķi gūt mantkārīgu labumu, respektīvi, ieinteresēt cilvēkus apmeklēt noteiktas vietnes. Aiz tiem apmeklējumiem slēpjas reklāmas nauda. Negodīgajiem vietņu uzturētājiem, lai nopelnītu naudu par reklāmas klikšķiem pilnībā pietiek ar to, ka vairākas unikālas IP adreses, unikāli lietotāji apmeklē šo vietni, kaut arī to nelasa vai vienkārši padalās ar draugiem. Vienlaicīgi ar šo viltus ziņu personām, kuras apmeklē vietni, tiek parādīts reklāmas saturs, par ko reklāmas aģentūras maksā šo vietņu uzturētājiem un izstrādātājiem,– stāsta Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.

Var definēt, ka policijas kompetencē ir tādas viltus ziņu izplatīšanas epizodes, kuru pamatā ir naudas nopelnīšana un izraisa sekas, kā rezultātā ir pārkāptas kādas personas tiesības. Tādā gadījumā viltus ziņas kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ierocis var tikt traktētas un var tikt izmeklētas cita noziedzīga nodarījuma sastāvā.

DmitrijsHomenko

Valsts Policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko paskaidro, ka policijas kompetencē ir viltus ziņu izplatīšanas epizodes, kā pamatā ir naudas nopelnīšana, traucējot sabiedrības kārtību un pārkāpjot kādas personas tiesības.

Krimināllietā piemēro apcietinājumu

Atbildību par to paredz Krimināllikuma 231. pants atkarībā no tā, vai to ir izdarījusi viena vai vairākas personas. Pirmā daļa paredz atbildību par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu. Šajā gadījumā paredzēta atbildība ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem.
Gadījumā, ja šo pašu darbību ir izdarījusi personu grupa vai tas ir saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu, mantas bojāšanu vai iznīcināšanu vai pretošanos varas pārstāvjiem, tad brīvības atņemšanas slieksnis ir līdz 5 gadiem. Tas jau ir smags noziedzīgs nodarījums.

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā ir bijusi lieta par virkni vietņu, no kurām pārpublicēja viltus ziņas, piemēram, redzams.net, parvisu.net, kasjauns.com uc. Šī ir bijusi visapjomīgākā lieta pēdējā laikā, atklāj D. Homenko. Tās ietvaros tika aizturētas 3 personas, kuras dzimušas no 1991. līdz 1992. gadam. Vienam tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, jo nodarītais izraisīja diezgan smagas sekas un pamatīgi traucēja gan pašvaldības, gan valsts, gan uzņēmumu un neatliekamo dienestu darbu. Visa pamatā bija tieši mantkārīgs nolūks. Jaunieši tādā veidā vēlējās nopelnīt reklāmas naudu, saņemot to no reklāmas aģentūrām par klikšķiem. Tam viņi bija izveidojuši virkni tīklu un viltus profilu dažādās sociālās vietnēs, publicējot linkus uz tiem. Tādā veidā viņi aicināja cilvēkus apmeklēt šīs vietnes, mākslīgi veidojot apmeklētības statistiku, par ko reklāmas aģentūras maksā naudu.

Samazinājies sūdzību skaits

D. Homenko atzīst, ka šobrīd šīs lietas atklāšana un kriminālprocess ir radījis labu, pozitīvu prevencijas praksi. Būtiski ir samazinājies sūdzību skaits par nelikumīgām vietnēm, kas izveidotas ar mērķi izplatīt nepatiesas ziņas. Pārējos gadījumus viņš neatklāj, jo tie atrodas izmeklēšanas stadijā vai arī to atklāšana var traucēt izmeklēšanai.

– Protams, ka pastāv problēmas ar cilvēku komentāriem, dažādiem rakstiem sociālajos tīklos. Iespējams, ka tur viņi izplata tās nepatiesās ziņas, bet atkal nonākam pie tā – ja tas netiek darīts mantkārīgā nolūkā un neizraisa sekas, tad tas ir cilvēka viedoklis vai tā ir informācija, kas tam cilvēkam liekas patiesa, kā rezultātā policija nevar uzsākt kriminālprocesu, kamēr nav parādījusies persona, kura šīs informācijas rezultātā patiešām ir cietusi. Otrs moments – vai nav traucēts kādas organizācijas vai iestādes darbs. Pamatā tas ir huligānisms,– stāsta Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.

Process, par ko publiski tika informēta sabiedrība, diezgan labi parāda Valsts policijas spējas reaģēt, slēgt šīs vietnes ar nosacījumu, ja šīs vietnes tiešām traucē sabiedrisko kārtību un šo vietņu uzturētāji izdara krimināli sodāmu pārkāpumu. Ja būs vietne, kurā būs rakstīts, ka Zeme negriežas ap Sauli, bet Saule griežas ap Zemi, tad cilvēkam ir tiesības publicēt savu viedokli, domas un fantāzijas tik tālu, kamēr tas neskar citu cilvēku tiesības un tās nav krimināli sodāmas. Tiklīdz parādās cietusī persona un parādās nodarītais kaitējums, tad automātiski tiek vērtēta noziedzīga nodarījuma sastāva esamība, tad tas jau ir policijas darbs.

Bērnu drošība digitālajā vidē

Maldīgs uzskats, ka bērns, sēžot mājās uz dīvāna ar planšeti rokās, ir drošībā, atzīmē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele. Svarīga ir drošība arī digitālajā vidē. Tas nenozīmē, ka internets būtu jāaizliedz, jo tas var izraisīt otru galējību, kas bērnam var radīt vēl lielāku vēlmi atgūt iekavēto. Drīzāk visai sociālo mediju lietošanai būtu jānotiek vecāku pavadībā ar draudzīgu atbalstu un palīdzību. Tāpēc pērnā gada rudenī Kultūras ministrija un Valsts Policija apvienoja spēkus par drošāku interneta vidi un izveidoja kampaņu “Supervaroņi internetā”. Tas tika adresēts 5 – 8 gadus veciem bērniem, kad viņi uzsāk savus pirmos patstāvīgos soļus internetā, kampaņa māca izprast dažādas situācijas, ar ko viņi varētu saskarties.

Kampaņas ietvaros tika izveidoti 5 animēti videoklipi, kuros animēti varoņi SuperToms un SuperAnna ar īsu pantiņu palīdzību aicina paturēt prātā dažādas lietas, kas saistītas ar drošību internetā. Bērniem jāzina atbildes uz 5 jautājumiem.

Ko internetā nedrīkst teikt svešiniekam? Saziņa internetā ir kā saziņa klātienē. Pat, ja sociālajos medijos ir atrakstījis svešinieks, kura profilu rotā jauks kaķēna attēls, tad nedrīkst izpaust informāciju, ko neatklātu katram pretimnācējiem uz ielas, piemēram, bērnudārza vai skolas adresi, mājas adresi, nedrīkst sūtīt savas fotogrāfijas vai video, piekļuves paroles un tamlīdzīgu informāciju.

Vecākiem jāsniedz palīdzība

Kad saukt palīgā pieaugušo, kam uzticies? Tas ir aicinājums bērnam vērsties pie pieaugušā, ja interneta lietošana ir izraisījusi neziņu, satraukumu, bailes vai citas nepatīkamas emocijas. Sākot ar ikdienišķu gadījumu, kad uz ekrāna pēkšņi parādās dialoglodziņš ar piedāvājumu lejupielādēt kādu programmu, paziņojums svešvalodā par uzvaru loterijā, un beidzot ar situāciju, kad jauniegūts virtuālais “draugs” aicina uz satikšanos.

Kas internetā var būt mānīgs? Jautājums rosina ar bērnu pārrunāt atšķirības starp reālo dzīvi un to, ko varam ieraudzīt ar kāda ekrāna starpniecību – vai tas būtu kino, neticami reklāmas solījumi, vai Youtube kanālā publicēts pārdroša trika ieraksts. Vai ziloņi tiešām lido tā kā tas ir uzzīmēts animācijas filmā? Vai jebkurš var braukt ar velosipēdu pa gaisā nostieptu trosi un noturēt līdzsvaru?

Internets nav tikai izklaide

Kā uzvesties internetā? Atgādina, ka arī internetā, neredzot cilvēku klātienē, izteiktie apvainojumi vai nejauki komentāri pie attēliem var sāpināt. Bērniem ir svarīgi apzināties, ka anonimitāte internetā ir tikai šķietama. Tāpēc atbilde uz jautājumu, kā uzvesties internetā, ir tāpat kā dzīvē, satiekot cilvēku klātienē.

Kā internets var palīdzēt? Radina bērnus pie izpratnes, ka internets nav paredzēts tikai spēlēm un citām izklaidēm, bet var palīdzēt papildināt zināšanas, noskaidrot informāciju mājasdarbiem, uzzināt sporta sacensību rezultātus vai ēdienu receptes. Bērnu un pusaudžu medijpratības pētījums rāda, ka 40% no aptaujātajiem vairāk nekā 1200 bērniem un pusaudžiem katru dienu internetu izmanto bezmērķīgi, pavadot laiku interneta vietnēs bez noteikta nolūka. To veicina arī interneta algoritmi, kas pēc viena noskatīta video piedāvā jau sarakstu ar nākamajiem. Jau kopš mazotnes ir vērts bērnos veidot izpratni, ka internets var būt palīgs un izmantojams arī jēgpilniem mērķiem, ne tikai laika īsināšanai.

Šie 5 video tika rādīti gan Latvijas televīzijā, gan kinoteātros, gan izsūtīti visām Latvijas skolām un arī latviešu diasporas nedēļas nogales skoliņām ārzemēs. Videoklipus var apskatīties Valsts Policijas mājaslapā: vp.gov.lv/supervaronis.

Kampaņa jauniešiem un senioriem

Otra kampaņa “Medijs nav komēdijs” adresēta plašākai sabiedrībai, īpaši jauniešiem un senioriem, kuri ir mazāk kritiski attiecībā uz informācijas izvērtēšanu medijos. To veidoja Valsts kanceleja kopā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu ministriju. Tā ir aicinājums aizdomāties par informācijas ticamību, ar ko mēs dalāmies sociālajos medijos un nekautrēties aizrādīt citiem, ja redzam, ka mūsu radi, draugi vai kolēģi ir dalījušies ar kādu viltus ziņu.

Viens no kampaņas video vēsta par skolēnu algām, tajā 2 jaunieši spriež, vai tiešām saņems algu par to, ka iet uz skolu. Savukārt otrs video ataino 2 kundzes, kuras spriež par indīgo zirnekļu plakātiem. Kampaņas nosaukums vēsta, ka mediji ir uzticami, taču medijs-komēdijs ir kā daiļliteratūra, kur mazliet jāsmejas, ja cilvēks ir noticējis kādai absurdai, izdomātai informācijai.

Videoklipi ir pieejami un var apskatīt mājaslapā: mk.gov.lv/taure. Taure ir kampaņas simbols, ka informācija nav patiesa.

MAF logo 1

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.