Notiekošais jāredz savām acīm

Notiekošais jāredz savām acīm
3.8
(4)

Sportists Aleksandrs Blins secina, ka cilvēki, nepatērējot jaunāko ziņu saturu, ir neinformēti par notiekošo, savukārt, lasot ziņas, viņi tiek dezinformēti.

Mūsdienu plašajā informācijas laukā katram mediju lietotājam ir jāpievērš būtiska uzmanība ziņu avotam un jāpārliecinās par saturā atspoguļoto faktu un viedokļu patiesumu. Par mediju lietošanas paradumiem jautājām viedokli arī Ludzas medicīnas centra vadītājam Jurim Atstupenam un ludzānietim Aleksandram Blinam, kurš pabijis vairākās pasaules vietās un sasniedzis ievērojamus panākumus sportā.

Tiešajos ēteros nesagroza faktus
Ludzas medicīnas centra valdes loceklis Juris Atstupens atklāj, ka profesionālo informāciju gūst konferencēs, kongresos un zinātniskajās publikācijās. Savukārt visas pārējās ziņas un jaunumus uzzina no dažādiem medijiem, gluži tāpat kā visi citi. Starp medijiem J. Atstupens iecienījis interneta ziņu portālus, radio un televīziju, jo tie ir vispieejamākie. Mazāk laika atliek lasīt avīzes un žurnālus.

Visplašākā informācija protams ir internetā. Tur var atrast jebkuru informāciju par jebkuru tēmu. Televīzijā un radio, biežāk tiešajā ēterā, var uzzināt cilvēku viedokļus par notiekošo ar minimālām iespējām sagrozīt faktus. Savukārt laikrakstos, tieši no cienījamiem autoriem, var gūt neatkarīgu un izsmeļošu analīzi par mūsu valsts ekonomisko stāvokli, kā arī iespējām to mainīt uz labo pusi. Kā piemēru J. Atstupens min akadēmiķes Raitas Karnītes publikācijas.

atstupens 1

J. Atstupens uzskata, ka ticamāka ir informācija, kas tiek pasniegta vienādi no dažādiem, pat ideoloģiski pretējās puses pārstāvošiem avotiem.

Atšķirīga informācija

Ludzas medicīnas centra vadītājs uzskata, ka jebkuru informāciju ir jāvērtē kritiski. Protams, priekšroku viņš dod pārbaudītiem avotiem vai autoriem. Ja informācija ir identiska no dažādiem pat ideoloģiski pretējās puses pārstāvošiem avotiem, tad tā droši vien, viņaprāt, būs ticamākā. Tomēr, ja informācija diametrāli atšķiras, tad, kā teica detektīvs Puaro: “Skaties kam ir izdevīgi melot, meklē alternatīvos avotus un pēc tam izdari secinājumus”.

Mūsdienās katram ir nepieciešama kritiskā domāšana. Jo cilvēkam ir labāka izglītība, lielāka dzīves pieredze un plašāks redzesloks, jo vieglāk atšķirt patiesību no meliem, uzskata J. Atstupens.

Uzticas rietumu avotiem

Medicīnas centra vadītājs atzīst, ka ir gadījies šad un tad uzķerties uz 1. aprīļa joku ziņām. Ziņām, kas saistītas ekonomiku, politiku un sociālām problēmām. Tāpēc J. Atstupens vairāk uzticas rietumu avotiem, kur ir senas tradīcijas un daudzkārt lielāka atbildība. Tur žurnālisti un redaktori zina, kas sekos tam, ja nopublicēs melus. Jebkura dezinformācija reiz nāk gaismā un sabiedrība uzzina to autorus un pasūtītājus. Taču, ja tas nāk par vēlu, tad dezinformators savu mērķi ir sasniedzis. Televīzijas kanāli, avīzes vai ziņu portāli, kas reiz bija pieķerti melos, tā saucamo “fake news” izplatīšanā, priekš J. Atstupena vairs neeksistē.

Pieaugot informācijas plūsmai, kā arī apstākļos, kad dažās valstīs žurnālisti mierīgi var uzspļaut “godīgās spēles” principiem, arvien lielāka loma ir jauno cilvēku izglītībai, plašākam redzeslokam, kritiskai un analītiskai domāšanai, spriež J. Atstupens.

Neuzticas ziņu portālam

Par mediju paradumiem jautājām arī Ludzas novada gada cilvēka titula ieguvēju Aleksandru Blinu, kurš ir cīkstonis džiu-džitsu cīņas sporta veidā un ir pabijis dažādās pasaules valstīs. Sportists pēdējos 2 gadus ir pavadījis trenējoties Maskavā un Sanktpēterburgā, šobrīd atbraucis uz Latviju trenēties Rīgā.

Viņš atklāj, ka jau ilgu laika periodu neskatās televīziju, visu sev nepieciešamo informāciju smeļas interneta ziņu portālos. Pēc iespējas A. Blins cenšas skatīties tieši Latvijas un Krievijas ziņu portālus, jo starp šiem ziņu vēstnešiem ir atšķirības. Tomēr vislielāko nepatiku sportistam raisa kāds ļoti populārs Latvijas ziņu portāls. Tur viņš cenšas informāciju vispār nelasīt, jo sportistam šķiet, ka portālā ir visvairāk propagandas, kas negatīvi noskaņo pret Krieviju. Tā kā viņš šajā valstī ir pavadījis daudz laika, tad kopējo situāciju A. Blins redz pavisam savādāk. Viņš saprot, ka daudz kas neatbilst patiesībai un faktiem.

Krievijā nenoskaņo pret Latviju

Par Latviju kaimiņvalstī netiek runāts. Vismaz A. Blins, dzīvojot Krievijā, nav dzirdējis nevienu sliktu vārdu. Viņš nevienam pat neļautu slikti izteikties par savu dzimteni. Taču sportists ir simtprocentīgi pārliecināts, ka Krievijā ir daudz propagandas, kas vērsta pret Ameriku. Ja Latvijā noskaņo sabiedrību pret Krieviju, tad mūsu kaimiņvalsts tieši to pašu dara attiecībā pret Ameriku. Sportists atklāj, ka ir bijis arī Amerikā un zina, ka daudz kas neatbilst pasniegtajiem faktiem.

Cilvēks, kurš ir bijis šajās valstīs un savām acīm redzējis to, kas tur notiek, izprot, kur sākas propaganda un kur patiesa informācija. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc sportists neskatās televīziju, it sevišķi Krievijas pārraidīto saturu un Latvijas ziņu portālu. No ārzemju ziņu aģentūrām A. Blins lasa bbc.com un cnn.com informācijas saturu, kas precīzāk vēsta par notikumiem pasaulē.

Sportists patstāvīgi redz, tā saucamās “fake news” jeb viltus ziņas sociālajā portālā Facebook, tādēļ to vairs nevēlas izmantot. Viņš uzskata, ka viņu nav tik viegli apmānīt ar viltus ziņām, jo ir bijis dažādās pasaules vietās un redzējis īsto situāciju. A. Blins ir pārliecināts, ka spēj analizēt un noteikt, kur ir patiesība, kur ir meli. Vissvarīgākais, viņaprāt, ir ziņas avots, kas pasniedzis informāciju. Arī Krievijā sportistam ir viens uzticamākais avots, kuram ir vairāk vai mazāk adekvāts informācijas saturs, savs neatkarīgs redzējums un kritiska nostāja pret savu valdību un īstenotajām propagandām.

Sabiedrība noskaņota negatīvi

Sportists visai sabiedrībai kopumā ieteiktu lasīt pēc iespējas dažādākus informācijas avotus un neuzticēties tikai vienam ziņu avotam. Kā arī ieklausīties dažādu cilvēku viedokļos un pašam analizēt līdzi, jo viņš ir pamanījis, ka sabiedrība viegli notic nepārbaudītām ziņām. A. Blins pauž nožēlu, ka, piemēram, cilvēki, kuri nekad nav bijuši Krievijā ļoti slikti atsaucas par šo valsti. Šādās situācijās viņš parasti cilvēkiem iesaka pašiem aizbraukt uz turieni un paskatīties notiekošo savām acīm, taču diemžēl sabiedrība ir noskaņota negatīvi. Tas ir pateicoties tam, ka tiek pārraidīta propaganda. Līdz ar to, atrodoties Latvijā, sportists cenšas aizstāvēt Krieviju, tāpat arī, esot kaimiņvalstī, aizstāvēt Latvijas godu.

– Ja jūs nelasāt ziņas, tad jūs neesat informēts, ja jūs lasāt ziņas, tad jūs esat dezinformēts,– sarunas noslēgumā savu secinājumu izsaka A. Blins.

MAF logo 1

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 3.8 / 5. 4

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.