Kairišs: Laikraksti Latvijā ir iznīcināti

Kairišs: Laikraksti Latvijā ir iznīcināti

V. Kairišs uzskata, ka jāatrod finansējums medijiem, kas ļautu tiem būt neatkarīgiem un analītiskiem.

Cilvēkiem pašiem nākas uzņemties atbildību par izmantoto informācijas saturu. Turpinot aktualizēt medijpratības tēmu sabiedrībā, jautājam sabiedrībā zināmu cilvēku viedokli – režisoram Viesturam Kairišam un mūziķim Ivo Grigalim.

Laikraksti tiek iznīcināti

Režisors Viesturs Kairišs atzīst, ka šobrīd, kad ir pieejami dažādi informācijas avoti un mediji internetā, tad vairs neaizraujas ar avīžu lasīšanu un televīzijas skatīšanos. Parasti rīta agrumā, viņš dod priekšroku jaunākajai informācijai sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un ziņu portālam delfi.lv. Pārāk daudz laika režisors neiegulda informācijas avotu pētīšanai, jo vairāk ir jākoncentrējas savam darbam. Pārsvarā viņš izvēlas tēmas un jautājumus ar diskusijām, kas interesē pašu.

V. Kairišam patīk tas, ka pats var izvēlēties medijus, ko skatīties. Viņaprāt, šobrīd sabiedrībā medijiem nav liela uzticība, kā arī Latvijā nav nevienas objektīvas un uzticamas avīzes. Viņš nepauž pilnīgu uzticību nevienam no Latvijas centrālās preses izdevumiem.

– Domāju, ka viens Rēzeknē iznākošais laikraksts vispār būtu ar likumu jāaizliedz. Man rādās, ka tas ir vispretvalstiskākais latviešu valodā iznākošais laikraksts. Tas, ka pašvaldības ietekmē vietējos laikrakstus ir nepieņemami un tas ir liels likuma pārkāpums,– pauž viedokli režisors.

Tāda situācija ir nepieņemama. Tas, ka nav neviena normāla, kritiska un analītiska izdevuma, arī latgaliešu valodā neviena, viņaprāt, ir nonsens (absurds). Valdība iestājas par to, ka Latgale ir atrāvusies no pārējās Latvijas, bet nekas netiek darīts lietas labā. Skaidrs, ka ir jāiegulda līdzekļi, lai izveidotu kritiskās domas platformu, tai skaitā, lai rosinātu iedzīvotāju medijpratību.

Medijiem nav liela uzticība

V. Kairišs cer, ka nākotnē tiks atvēlēti līdzekļi radio un televīzijas attīstībai, kā arī ievēlēs kārtīgu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai katrs sabiedrības loceklis varētu viņiem uzticēties. Pēc V. Kairiša domām Latvijā ir žurnāls, kam vēl varētu patiesi uzticēties, taču tas pārstāv vienu liberālu redzējumu.

Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka mēs nevaram uzticēties medijiem, uzskata V. Kairišs. Savukārt tos medijus, kuriem ir augstāks uzticības līmenis būtu nepieciešams stiprināt.

– Es saprotu, ka ir grūti izvēlēties. Vienkāršs cilvēks nopērk sava rajona avīzīti un viņš nemaz nezina, kas to apmaksā. It sevišķi Latgalē tas viss ļoti ietekmē informācijas saturu,– spriež režisors. Labi redzams, ka nelielie laikraksti atbalsta trūkuma dēļ meklē patvērumu zem politiskajiem spēkiem un pašvaldībām. Tas nav atbalstāms, taču tā notiek un tā ir arī viena no atpalicības pazīmēm.

Režisors, izbraukājot dažādas Latgales vietas, ir pamanījis, ka Latvijas televīzija visur nav pieejama. Pat publiskās vietās, piemēram, kafejnīcās dominē pretvalstisko Krievijas staciju pārraidīšana, kas nodarbojas ar anti Latvijas valsts propagandu no rīta līdz vakaram. Tas nav aizliegts, tas V. Kairišam šķiet par traku.

Nepieciešams latgaliešu multimedijs 

Var teikt, ka no cilvēka mūsdienās tiek prasīta papildus atbildība par informācijas saturu. Katram pašam vajag izkalkulēt un saprast, kurai informācijai var uzticēties un kurai nevar. Tas nav viegli, tāpēc medijpratība ir svarīga un to būtu jāmāca ne tikai skolās, bet visai sabiedrībai kopumā.

Režisors uzsver, ka zivs pūst no galvas. Ja tiktu sameklēts atbilstošs finansējums nacionālajiem medijiem – televīzijai, radio un kaut vienai avīzei latviešu valodā –, tad tie kļūtu neatkarīgāki, stiprāki, asāki un būtu pasargāti no oligarhu interesēm. Tas vien jau būtu labi.

V. Kairišs uzskata, ka Latgalē ir vajadzīgs viens liels multimedijs latgaliešu valodā. Tas būtu valodas kopšanas jautājums. Skatoties pēc formāta, kas spējīgāks izdzīvot, viens varētu būt internetā vai avīzes veidā, savukārt otrs radio un televīzijas savienojumā. Tie nebūtu raidījumi par to, cik ir lustīgi dzīvot Latgalē, bet gan pietiekoši kritiski un spēcīgi atskatītos uz Latgales pašvaldību darbību, it sevišķi lielajās pilsētās un novados. Cilvēki ar kritisku aci redzētu, kas notiek. Protams ir daudz paveikts, piemēram, Latvijas radio Latgales studija. Viņiem jāļauj ar pilnu jaudu strādāt. Portāls latgaliešu valodā lakuga.lv turas uz entuziasma pamata, nav attīstības, ir grūti iet uz priekšu.

Sabiedrības medijpratību parāda vēlēšanas

Medijpratība šobrīd ir kļuvusi populāra, par to daudz tiek runāts. Tomēr, ja kaut nedaudz seko līdzi medijiem, tad nevar uzrauties uz viltus ziņām, saka režisors.

– Sabiedrības medijpratība labi redzama vēlēšanās. Piemēram, Rīgā tūliņ būs atkritumu haoss, bet tur tāpat ievēlē tos pašus domes pārstāvjus, kas it kā aizstāv krievvalodīgos. Tur vienmēr ievēl absolūti korumpētu pretvalstisku vadību. Kas tā par sabiedrības medijpratību un spriešanas spēju?– neizpratnē ir V. Kairišs.

Pat nevajag juridiskus pierādījumus, lai stilistiski saprastu, kurai pilsētas galvai tuvāks ir Putins un kurai Levits. Piemēram, Rēzekne tāda padomju pilsēta vien ir, Rēzeknē un Rīgā tuvāks ir Putins, uzskata V. Kairišs. Lai arī Daugavpilī ir vairāk krievu tautības cilvēku, bet tā ir lojālāka mūsu valstij. Režisors Rēzekni uzskata par Latgales galvaspilsētu, taču tur nav iekšējās domāšanas kā pilsētu pozicionēt.

Vēsture atkārtojas

Mūziķis Ivo Grigalis no grupas Latgalīšu reps atklāj, ka parasti izmanto Dienas biznesa un tvnet.lv piedāvāto informācijas saturu. Tomēr pārsvarā viņš seko līdzi youtube.lv kanālos pieejamām dažādu cilvēku intervijām un viedokļiem par notiekošo. Liela nozīme ir tam, ka ikdienā nākas sastapties ar dažādiem cilvēkiem, viedokļiem un sociālajām problēmām. Tas palīdz novērtēt situāciju tādu, kāda tā ir. I. Grigalis atklāj, ka viņu interesē vēsture. Viņš velk paralēles ar vēsturiskajiem notikumiem, jo tie mēdz atkārtoties. – Ja gribi zināt nākotni, tad ļoti labi jāzina vēsture,– spriež mūziķis.

Ivo G

No labās puses Latgalīšu repa mūziķis Ivo Grigalis spriež, ka neiedziļināšanās un peldēšana pa straumi informācijas laukā notiek ar neizglītotiem cilvēkiem.

Savs viedoklis izkristalizējas arī tad, kad seko līdzi citu cilvēku viedokļiem vai nostājai. Neiedziļināšanās un peldēšana pa straumi notiek neizglītotu cilvēku prātos.

– Ir tāds teiciens: gribi pamainīt pasauli, tad sāc ar sevi. Ja katrs sāktu piedomāt pie kaut kādām lietām un darītu tā, kā viņi vēlētos, lai attiektos pret viņiem, domāju signāli aizietu arī tālāk,– uzskata I. Grigalis.

Bieži vien informatīvais saturs tiek pasūtīts, agrāk izmantoja plakātus ar uzrakstiem un cilvēki tiem ticēja. Vēl problēma ir tajā, ka cilvēki lasa ziņu virsrakstus, bet ne to saturu. Vajadzētu arī bērniem mācīt, ka ne vienmēr tas, kas tiek rakstīts ir taisnība. Vajag analizēt un iziet cauri vēl kādiem medijiem un salīdzināt patiesību. Mūziķis uzskata, ka tagad notiek ļoti lieli mediju kari. Viņš atklāj, ka pats ikdienā speciāli nemeklē un nelasa jaunākās ziņas, bet dara to tikai tad, kad patiešām ir vēlme kaut ko uzzināt.

Jāattīra ziņu lente

– Tas ir ārprāts, kas notiek Facebook ziņu lentē. Kaut kad tā bija saturīga, kvalitatīva informācijas apmaiņa. Esmu tur aptuveni kopš 2008. gada, tāpēc redzu atšķirību par ko tas saturs ir pārvērties,– stāsta mūziķis.
Šobrīd palicis ir sociālais portāls Instagram, ko iecienījuši jaunieši, bet drīzumā arī to iznīcinās nekvalitatīvais saturs. Notiek acīmredzamais – agrāk populārs bija portāls draugiem.lv un tikko tur piereģistrējās jaunieša vecāki vai radinieki, tā viņš pārgāja uz Facebook. Arī šeit tikko jaunietis pamana savus vecākus vai radus, tā pāriet uz Instagram. Tikko viņš pamanīs, ka tur sāk sekot līdzi visi radi, kad atkal meklēs citu variantu. Mūziķis atklāj, ka tas jauniešiem ir raksturīgi, jo arī pats kādreiz tā darīja.

Šobrīd Facebook profilu viņš izmanto tikai priekš informatīvās vides, lai pastāstītu par grupas Latgalīšu reps jaunumiem. Facebook ziņu lenti mūziķis cenšas attīrīt no satura, kas pašam nav pieņemams un nepatīk. Ikdienā izmanto Instagram, kur pats var izvēlēties, ar ko vēlies kontaktēties un kam sekot.

MAF logo 1

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.