Ceļu uzturēšanai un remontiem Ciblas novada pašvaldības budžetā ir aptuveni 160 000 EUR gadā. Par šiem līdzekļiem tiek nodrošināta gan sniega tīrīšana, gan grāvmalu pļaušana, krūmu un koku ciršana, gan ceļa defektu novēršana uz braucamās daļas un notekgrāvjos, apgaismojums u.c.. Sakarā ar to, ka ceļu stāvoklis novadā ir viduvējs, ikdienas uzturēšanai tiek iztērēti praktiski visi ceļu un ielu fonda līdzekļi, un nopietnākiem remontdarbiem naudas nepietiek, informē Attīstības nodaļas vadītāja Svetlana Rimša.
Piesaistot ES fondu līdzekļus, pašvaldība šovasar ir veikusi pārbūves darbus trīs grants ceļu posmos: Ciblas ciema Bērzu ielā (0,833 km), autoceļa P3 posmā Pušmucova–Zujeva (1,784 km) un autoceļa Z7 posmā Lucmuiža–Kaļvi (0,726 km). Ir noņemts ceļa malu uzaugums, iztīrīti un padziļināti grāvji, nomainītas caurtekas, izbūvēts jauns ceļa segums un nobrauktuvju vietas. Bērzu ielā veikta braucamās daļas divkārtu virsmas apstrāde, ceļa klātne posmā Pušmucova–Zujeva un Lucmuiža–Kaļvi veidota no divām šķembu kārtām.
Ciblas novada pašvaldība Latvijas valsts un Eiropas Savienības atbalstītā pasākumā „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ir pabeigusi projekta „Ciblas novada pašvaldības grants ceļu pārbūve, 1. kārta” īstenošanu. Projekta kopējās izmaksas ir 629 437,36 EUR, kas ietver būvprojekta izstrādi (veikta 2016.-2017. gadā), būvniecības darbus, autoruzraudzību un būvuzraudzību. Lauku atbalsta dienests no ELFLA ceļu būvniecības darbiem un būvuzraudzībai piešķīra 544 188,82 EUR (t.i. 90% no attiecināmajām izmaksām). Pārējie izdevumi apmaksāti no pašvaldības budžeta, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Komentāri
Vienīgais, kāpēc Ciblas novada pašvaldība ar ceļiem un vispār var iebraukt grāvī, atsevišķu amatpersonu pārāk ciešās saites ar SIA "BLONTI" - Ināra Sprudzāne, kas ir gan pašvaldības izpilddirektore, gan SIA "Blonti" valdes locekle. Ko un kā pašvaldība palīdz SIA "Blonti" to var prasīt tieši viņai. Varbūt tieši SIA "Blonti" tehnika tīra pašvaldības ceļus ai otrādi.
Tāpat arī Rimšai varētu uzprasīt, kā viņa nonāca amatā, ja NETIKA izsludināts konkurss uz šo vakanci???
Da labi! Kad sovhozs Ludza gāja uz burbuli, tur izzaga un prihvatizēja visu, ko vien var! Un ne parasts pagasta iedzīvotājs, bet pie siles esošie. Tāpat arī tagad ar novadu!
Avīzē tak bija atspoguļots Ruciņas un Dombrovska skandāls! Beigās sadalīja teritoriju, lai abiem tiek! savādāk vienu pastūma malā, jo vairs negribēja ar šo dalīties, bet tā atvēra muti pa platu! Tagad vīrs ir apkopējs un speciālists novadā, vismaz uz papīra algu saņem par to!
Ciblā nekad nav vakanču, ja nu vienīgi uz tādiem amatiem, kur nav savējo ko iebīdīt! Darba grošības speciāliste ar tur uzradās bez konkursa! Vai novadam vajag uzturēt šo amata vienību un nevarēja šo pakalpojumu nopirkt? Kam vajag autoceļu uzrauga amatu??? Ko tas vispār dara?
Veicot privātu komercdarbību, skolas direktore Ciblas skolas telpās, konkrēti datorklasē (viņa ir arī datormācību skolotāja) bezdarbniekiem māca datorkursus. Vai S.Leščinska maksā par telpu izmantošanu un datoru izmantošanu zina tikai viņa pati un pašvaldības vadītāji. Bet pieejamā informācija liecina par to, ka viņa neko nemaksā, jo pašvaldība oficiāli iznomā tikai skolas sporta zāli. Pagājušajā gadā privātajā komercdarbībā skolas direktore, izmantojot skolas inventāru, GUVA IENĀKUMUS ap 2 000 EUR, cik būs šogad redzēsim nākošā gada ienākumu deklarācijā. Vērā ņemams fakts ir arī tas, ka skolas direktore saņem arī algu pa to laiku, kamēr nodarbojas ar komercdarbību. Izskatās, ka cilvēkam nepietiek gūt ienākumus ap 20 000 EUR no pašvaldības, ka gribas vēl izmantot arī dienesta stāvokli komercdarbības veikšanai skolā. Šāda situācija droši vien ir pieļaujama tāpēc, ka viņa ir pašvaldības vadītāja partijas biedrene - ZZS, savukārt mūsu valsti vada ZZS biedrs. Domājiet vērtējiet vai vēlaties saglabāt šādu lietu kārtību arī nākotnē?
Nenoliedzami, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas ir tiesīga rīkot konkursus uz pašvaldības darbinieku vakantajām amata vietām, bet tā nav obligāta likuma prasība.