Cīņa ar karstumu

Cīņa ar karstumu

Briģu ezera līmenis pēdējos gados krities vismaz par vairākiem metriem.

Pašlaik pasaulē valda visdažādākie uzskati par klimata pārmaiņu cēloņiem. Dažs pie visām pārmaiņām vaino cilvēku un viņa darbības sekas – globālo sasilšanu, ozona caurumus virs poliem, siltumnīcas efektu un tamlīdzīgi. Pretējā uzskata piekritēji pauž pārliecību, ka visa globālā sasilšana ir liels mīts un veikli izdomāts biznesa plāns, jo klimata pārmaiņas uz zemes norisinās cikliski, neatkarīgi no cilvēka iejaukšanās. Taču, lai nu kādi būtu uzskati par klimata pārmaiņu cēloņiem, noliegt to, ka tās reāli eksistē, nevar neviens. Tā kā esam nākuši pie atziņas, ka cīņā ar dabas stihijām cilvēkam uzvarēt nav iespējams, tad atliek tikai pielāgoties. Par pielāgošanos pastiprinātam mitrumam un nokrišņiem jau esam rakstījuši, tāpēc šoreiz savu rakstu veltīsim tam, kas un kā tiek darīts, lai mazinātu karstuma un sausuma ietekmi.

Latvijai 89 pasākumi situācijas uzlabošanai

Jāapzinās, ka šis tiešām ir jautājums, kura risinājums ir meklējams augstā līmenī. Jau pati adaptācijas politikas specifika nosaka, ka konkrēto pasākumu pirmsākumam jābūt iniciētam starptautiskā līmenī. Šajā gadījumā par starptautisko iniciatīvu trūkumu žēloties nevar. Pieminēsim kaut vai ANO konvenciju par klimata pārmaiņām.

Taču starptautiskā līmenī norisinās tikai dažādu likumu un pasākumu iniciēšana un līgumu slēgšana. Reālais darbs sākas katrā atsevišķā valstī.

Latvijas pilsoņiem, kuri par šo problēmu interesējas, ir iespēja kaut daļēji iepazīties ar klimatisko situāciju Latvijā un plānotajiem pasākumiem, jo šī gada vasarā beidzot tika pabeigts plāns par Latvijas pielāgošanos klimatiskajām pārmaiņām, plānu jūlijā apstiprināja. Tas paredz darboties sešās nozarēs – būvniecībā, civilajā aizsardzībā, veselības aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, lauksaimniecībā un mežkopībā, kā arī tūrismā un ainavu plānošanā.

Plānā uzskaitīti 89 pasākumi, kuri jāveic, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un nodrošinātu paredzamo mērķu sasniegšanu. Galvenie plāna mērķi – panākt, ka ir pilnīgi aizsargāta cilvēku veselība, neatkarīgi no to vecuma un sociālās grupas, panākt, ka apbūve un infrastruktūra ir klimatnoturīgas, kā arī lai ir pilnīgi pasargātas Latvijas kultūrvērtības. Vai un cik lielā mērā šo plānu izdosies īstenot, paliek atklāts jautājums, jo klimata jomā vienmēr iespējamas negaidītas pārmaiņas.

Netīrs ūdens, slimību saasinājumi

Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā maksimālā gaisa temperatūra ir augusi par 0,7 grādiem, bet minimālā — par 1,5 grādiem. Ja šādi pieauguma tempi saglabāsies, tad līdz 2100. gadam gaisa temperatūra var pieaugt no 3,5 līdz 5,5 grādiem. Tiesa, ANO konvencijā ierakstīts, ka valstis, kuras to parakstījušas, vienojas ierobežot temperatūras celšanos 2 grādu robežās. Kādā veidā šo ieceri plānots īstenot, gan nav zināms, tāpat kā tas, vai šāda vienošanās vispār ir īstenojama.

Taču atgriezīsimies Latvijā, kur jau notikušais niecīgais temperatūras pieaugums rada jūtamas sekas. Pagaidām visjūtamākā un masveidīgākā no tām visām ir eitrofikācija – ūdens pārlieka bagātināšanās ar pārtikas vielām, kas izsauc aļģu ziedēšanu un skābekļa satura mazināšanos ūdenī. Palielinās karstuma viļņi vienas sezonas laikā, palielinās tropisko nakšu skaits, kuras vēl pirms gadiem 20 Latvijā tikpat kā vispār nebija novērojamas. Sakarā ar pastiprināto karstumu notiek asfalta kušana, kā arī pastiprinās dzelzceļa sliežu deformācija. Vasaras laikā pilsētās notiek iekštelpu pārkaršana, bet atvēsināšana automātiski rada lielu elektroenerģijas patēriņu. Vēl pie izplatītākiem kaitējumiem varam pieskaitīt tiešo karstuma iedarbību uz cilvēkiem – karstuma dūrienus, sirds un asinsvadu slimību saasināšanos, elpošanas ceļu slimību pieaugumu. Ja pie visa minētā vēl pieskaitām svešzemju eksotisko augu un dzīvnieku sugu pakāpenisku iespiešanos Latvijā (piemēram, šakālis, Spānijas kailgliemezis, Ķīnas krabis), tad rodas jautājums, kā mēs vēl līdz šim esam izturējuši un kas tiks darīts, lai šādu stāvokli mīkstinātu.

Rekultivācija un apmežošana

Likumdošanas jomā paredzēts izstrādāt ūdens resursu pārvaldes plānus, adaptācijas rīcības un stratēģijas programmu, kā arī radīt valsts garantijas, kuras sekmētu risku apdrošināšanu. Karstā laika adaptācijas tehnoloģiskais risinājums varētu būt prognozēšanas un brīdināšanas sistēmas izveide, ūdens taupīšanas pasākumi, kā arī jaunu augu kultūru pakāpeniska ieviešana. Lai sakārtotu ekosistēmu, paredzēts veikt vides rekultivāciju, apmežošanu, zaļās infrastruktūras un zaļo koridoru izveidi. Sevišķi aktuāls pēdējais jautājums ir pilsētās. Valsts ieplānojusi veikt tiešām vērienīgus pasākumus. Taču pārsvarā tie visi ir sagaidāmi tikai nākotnē, kaut arī pats plāns sastādīts līdz 2030. gadam.

Akas un dīķi izžūst

Iztaujājām dažus mūsu novada vietējos iedzīvotājus, lai uzzinātu viņu viedokli šajā jautājumā, un uzzinātu, ko viņi dara personīgi, lai mazinātu karstuma ietekmi. Gandrīz visi mani sarunu biedri pamanījuši aku un dīķu izžūšanu.
Tieši ar šo tēmu arī iesākas mana saruna ar Briģu pagasta pārvaldnieku A. Valeini, kurš pastāstīja, ka tieši ūdens trūkums akās un dīķos ir tas, kas pārliecina, ka klimata pārmaiņas eksistē. Pēc Andra stāstītā, pēdējo piecu gadu laikā ūdens līmenis akās samazinās aizvien būtiskāk, ūdens trūkums sajūtams jau vasaras pirmajā pusē. Protams, ka sacītais attiecas tikai uz parastajām akām, kuras savus krājumus pilda uz gruntsūdeņu rēķina. Taču, lai arī akas vasarās žūst jūtami, ne visi pagasta iedzīvotāji to dara zināmu pagasta vadībai, tāpēc A. Valeinis pieļauj, ka pilnīga aina par aku izžūšanu pagasta teritorijā viņam nemaz nav zināma. Toties ir kāds uzskatāms piemērs, kuru gandrīz visu vasaru varēja skatīt paša acīm. Viens no diviem dīķiem, kuri paredzēti ūdens ņemšanai ugunsgrēka gadījumā, šovasar teju pilnīgi izžuva, atstājot dibenā tikai slapju dubļu kārtu. Arī otrajā dīķī ūdens līmenis kritās ievērojami. Kā šajā gadījumā pielāgoties, īstas skaidrības nav. Artēziskā urbuma ierīkošana speciāli ugunsdzēsēju vajadzībām pagastam izmaksātu krietni par dārgu. A. Valeinis vēl tagad atceras, cik dārgi izmaksāja artēziskais urbums, lai iegūtu ūdeni pagasta vajadzībām – toreiz kopējie izdevumi pārsniedza 12 000 latu. Tiesa, privātpersonām iespējams šo procesu paveikt, maksājot krietni lētāk, un tās teorētiski ir ļoti ieinteresētas šajā procesā, lai novērstu klimata pārmaiņu radīto sausumu. Taču, ja ir vēlme ietaupīt, tad tādā gadījumā pašam jāveic gan visi izpētes, gan dokumentu saskaņošanas, gan rakšanas un betonēšanas darbi, firmu profesionāļiem uzticot tikai pašu urbuma ierīkošanu. Tādā gadījumā iespējams, ka privātpersona varētu ierīkot artēzisko urbumu, samaksājot par to kādus 6500 eiro. Taču – vai daudziem cilvēkiem Latgales lauku rajonos ir pieejama šāda nauda? Kā atzīst A. Valeinis, privāto pielāgošanos klimata pārmaiņām Latgales laukos kavē banāls naudas trūkums.

valainis.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.cina ar karstumu

 A. Valeinis pastāstīja, ka tieši ūdens trūkums akās un dīķos ir tas, kas pārliecina, ka klimata pārmaiņas eksistē.

Artēziskās akas urbt sarežģīti

Līdzīgās domās ir Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja I. Silicka. Viņa sarunā pastāstīja, ka aku izžūšanas apjomi un tempi novadā ar katru gadu palielinās. Tiesa, pilnīgi bez ūdens vēl neviens novada iedzīvotājs palicis nav, bet netiek izslēgta situācija, ka reizēm iedzīvotājiem dzeramo ūdeni nāksies pievest cisternā. Runājot par artēziskajiem urbumiem, to izveidi Kārsavas novadā sadārdzina un sarežģī novada ģeoloģiskās īpatnības. Proti – divas lielās dolomīta iegulu plāksnes, kuras, sākoties Krievijā, tālu iestiepjas Latvijas teritorijā, apgrūtinot artēzisko aku izveidi teju visā Kārsavas novadā. Tātad arī Kārsavas novadā nav ne mazāko cerību ierīkot lētu artēzisko urbumu. Tomēr, izdarot kopsavilkumu, var sacīt, ka Kārsavas novada iedzīvotāji šobrīd vairāk raizējas par potenciālajiem ilgstošajiem nokrišņu periodiem, bet sausumu cer pārdzīvot bez sevišķiem sarežģījumiem.

Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem uz iespējami negatīvāko scenāriju. Pētījumi parāda, ka sausuma periodu ilgums Latvijā lēnām, bet neatlaidīgi pieaug. Ja vēl pirms gadiem desmit vidējais sausuma periodu ilgums bija aptuveni 21 diena, tad tagad svārstās no 23 līdz pat 27 dienām. Kā redzams, pieaugums ir skaidri pamanāms. Turklāt sausuma perioda laikos biežāk arī parādās karstuma viļņu cikli.

Palīdz ezeri un koki

Nākošais sarunu biedrs, ar kuru apspriedām klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēkiem un lauksaimniecību, bija Ludzas novada vides inženieris A. Narnickis. Pēc viņa sacītā, attiecībā uz personīgo veselību mūsu puses ļaudis var justies samērā droši, jo par to gādā pati vide. Reta pilsēta var lepoties ar to, ka atrodas 5 ezeru ielenkumā, kā arī ar tik daudziem kokiem un apstādījumiem, kuru palīdzība karstā laika pārciešanai ir nenovērtējama.

narnickis.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.cina ar karstumu

A. Narnickis: – Jāpiekrīt zemnieku viedoklim, ka galvenais veids, kā lauksaimnieki var sekmīgi piemēroties klimata izmaiņām ar minimāliem zaudējumiem, ir regulējamā meliorācija.

Smagāks stāvoklis ir lauksaimniekiem, kuri tieši ir atkarīgi no klimata untumiem. Šeit pielāgošanās pamatā var risināties trīs veidos, divi no kuriem ir ļoti atkarīgi no valsts atbalsta. Pirmais – sekmīgas un garantēti kvalitatīvas apdrošināšanas sistēmas, otrais – meliorācijas tīkla savešanas kārtībā. A. Narnickis: – Jāpiekrīt zemnieku viedoklim, ka galvenais veids, kā lauksaimnieki var sekmīgi piemēroties klimata izmaiņām ar minimāliem zaudējumiem, ir regulējamā meliorācija. Lauksaimnieki paši (tiesa, turīgākie) var izskalot kolektorus un iztīrīt mazākos notekgrāvjus, tomēr plašāka mēroga meliorācijas sakārtošanai bez valsts līdzdalības neiztikt.

Trešais lauksaimnieku rīcības virziens klimata pārmaiņu pārvarēšanas ceļā ir jaunas, atbilstošas tehnikas iegāde. Arī šis prieks nemaksā lēti, bet realitāte ir tāda, ka bez tās laukus sausās un karstās vasarās pilnvērtīgi apstrādāt nevarēs. Iznāk, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vienlaicīgi būs arī savdabīga lauksaimnieku atlase, kura izsijās un atstās tikai lielākos un ekonomiski stiprākos lauksaimniekus. Vēl viens pielāgošanās veids, kurš atkarīgs no pašiem lauksaimniekiem, varētu būt jaunu kultūru apguve, taču tas ir tālākās nākotnes jautājums.

Saules dūrienu salīdzinoši maz

Lai pārbaudītu, vai tiešām mūsu iedzīvotāji vasarās karstuma viļņus sagaida sagatavoti un no tiem cieš maz, vērsāmies ar lūgumu pie Ludzas medicīnas centra vadītāja J. Atstupena ar lūgumu izstāstīt, kāds īsti ir stāvoklis ar saules un karstuma iedarbību uz iedzīvotājiem mūsu novados.

atstupens.videi draudzigs un atbildigs dzivesveids.cina ar karstumu

2018. gada karstajā vasarā karstuma dūrienu vieglā formā bija ieguvuši tikai nepilni divi desmiti vietējo iedzīvotāju, stāsta J. Atstupens.

Jāpiezīmē, ka šis ir viens no aktuālākajiem klimata adaptācijas jautājumiem visā pasaulē, kuram pastiprinātu uzmanību pievērš daudzās pasaules un gandrīz visās Eiropas valstīs. Piemēram, Francijā aizvadītajā vasarā karstuma viļņu iedarbības rezultātā mira pusotrs tūkstotis cilvēku.

Kā pastāstīja Atstupens, ludzānieši ir izglītoti jautājumos, kas saistīti ar saules ietekmi uz cilvēka organismu. Par to liecina fakts, ka visi, kuri griezušies pēc palīdzības medicīnas iestādēs sakarā ar karstuma dūrienu, to bija ieguvuši vieglā formā. Cietušo patiešām nav daudz. Šovasar pēc palīdzības vērsušies tikai daži pacienti. Arī 2018. gada karstajā vasarā karstuma dūrienu vieglā formā bija ieguvuši tikai nepilni divi desmiti pacientu. Jāteic, ka šie skaitļi tiešām dod iemeslu optimismam. Tomēr J. Atstupens vēlreiz vēlējās atgādināt iedzīvotājiem, ka uzturēties atklātā saulē, it sevišķi sauļoties, vispār nedrīkst cilvēki, kuriem bijušas onkoloģiskas saslimšanas, cilvēki ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kā arī tie, kuri lieto antibiotikas vai arī to lietošanu pārtraukuši mazāk kā pirms nedēļas. Arī grūtniecēm atrasties atklātā saulē nav ieteicams. Par to, ka uzturēties saulē laikā no plkst. 11.00 līdz 15.00 nav vēlams nevienam, šķiet, īpaši jāatgādina nav. To (vismaz teorētiski) zina katrs. Varētu šķist, ka šādi padomi rudenī ir lieki, taču veselības ievērošanas aksiomu atkārtošana nevienam vēl kaitējusi nav. 

Tā nu secināt, ka mūsu puses cilvēki prot adaptēties un dara visu savu iespēju robežās, lai klimata pārmaiņas viņiem nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus.

LVAF logo

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.