Aptauja: 57% kādreiz ir noticējuši viltus ziņai

Bērnu un jauniešu interešu centra vadītāja Inga Magas uzskata, ka mūsdienu jaunieši praktiski dzīvo internetā.

Izzinot mūsu iedzīvotāju medijpratību, nevarējam aprobežoties tikai ar aptauju veikšanu ielās, tāpēc tika izveidota anonīma aptauja, kas tika ievietota sociālajā portālā Facebook. Tādējādi mēs centāmies noskaidrot arī interneta lietotāju atbildes uz jautājumiem par mediju lietošanas paradumiem, tagad atspoguļojam veiktās aptaujas rezultātus.

Instagram, Youtube un Snapchat lietotnes

Kopumā atbildes sniedza 122 respondenti, no kuriem 107 bija sievietes un 15 vīrieši. Atbildes uz jautājumiem visvairāk sniedza vecuma grupa līdz 15 gadiem, tie bija 62 respondenti jeb 50,8% no kopējā skaita.
Analizējot atbildes uz jautājumiem, es, raksta autors, nonācu pie secinājuma, ka ikdienā jaunieši vecumā līdz 20 gadiem visvairāk izmanto fotogrāfiju un video koplietošanas Instagram sociālā tīkla pakalpojumus. Tikpat populārs ir Youtube video kanāls un attēlu, video un kodolīgu ziņojumu Snapchat aplikācija. Vecuma grupā līdz 15 gadiem starp atbilžu variantiem Instagram atzīmēja pilnīgi visi. Tikpat populārs šo jauniešu vidū ir Youtube, kas tika atzīmēts 54 reizes un Snapchat, ko atzīmēja 51 reizi. Portālu Facebook jaunieši atzīmēja uz pusi mazāk – 22 reizes. Niecīgs atbilžu skaits tika saņemts par Twitter, draugiem.lv un vkontakte.ru.

Ātri nogurstam no informācijas daudzuma

Ludzas novada Jaunatnes lietu speciāliste Solvita Binovska stāsta, ka mūsdienu aplikācijas jauniešiem ir ļoti svarīgas. Viņiem interesi raisa pēc iespējas īsāki teksti, attēli un īsi video. S. Binovska pēc savas pieredzes zina, ka gari teksti no jauniešu puses netiek lasīti. Jaunā paaudze ar sociālajiem tīkliem ir saraduši kopš mazotnes. Lai arī pateicoties jaunajām tehnoloģijām, viss ir kļuvis pieejams, taču tajā pašā laikā jaunatne jūtas apmulsusi milzīgajā informācijas daudzumā un rodas grūtības visu paturēt prātā. Jaunietis ātri pārskrien pāri informācijai un brīžiem daudz ko nepamana.

S. Binovska uzskata, ka jaunieši diezgan virspusēji pārzina aktualitātes, taču tāda tendence parādās arī pieaugušajiem. Cilvēks no pieejamā informācijas daudzuma ātri nogurst, līdz ar to biežāk vēlas pabūt klusumā un mierā bez viedierīcēm. Uz viltus ziņām jaunieši tik viegli neuzķeras, jo par to ir runāts arī skolās, stāsta Jaunatnes lietu speciāliste. Viņasprāt, jaunieši filtrē ziņas un izlaiž tās caur savu skata prizmu. S. Binovska piekrīt, ka šobrīd jauniešu vidū virsroku gūst Instagram un Snapchat lietotnes, savukārt Facebook savu popularitāti zaudējis vairāk kā pirms gada.

Jauniešu vidū Facebook zaudējis popularitāti

Mūsu jaunieši vecumā līdz 15 gadiem ziņas pārsvarā lasa sociālajos medijos delfi.lv, ko atzīmēja 42 respondenti, tvnet.lv atzīmēja 27, bet apollo.lv atzīmēja 14 jaunieši. Pavisam maz jaunā paaudze izvēlas ziņas lasīt sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un bbc.com, kurus respondenti atzīmēja tikai 4 reizes. Pa vienam respondentam atzīmēja arī sociālo portālu Instagram, Google meklētāju un jauns.lv. 2 aptaujas dalībnieki atzīmēja vietni Wikipedia, kas tiek dēvēta par enciklopēdiju ar bezmaksas saturu, ko brīvprātīgi veido paši tās lasītāji, taču tas nav medijs. Kā arī tur atrodamo informāciju var labot cilvēki, kuriem nav atbilstošas kompetences konkrētajā jomā. Jaunieši atklāja, ka šo saturu izvēlas tāpēc, ka tie šķiet ērti, patiesi, vairāk sastopami reklāmās un biežāk izlec ziņu lentās, tādēļ arī palasa kādu rakstu.

Vecuma grupā no 16 – 20 gadiem atbildes sniedza 28 respondenti jeb 23% no kopējā skaita. Šī vecuma grupa sniedza līdzīgas atbildes kā jaunieši vecumā līdz 15 gadiem. Populārākais sociālais tīkls ir Instagram, Youtube un Snapchat. Arī šajā vecuma grupā Facebook nav tik populārs, jo to atzīmēja 18 aptaujas dalībnieki. Starp sociālajiem ziņu medijiem kā uzticamākais, ērtākais un pārskatāmākais tika atzīmēts delfi.lv 23 reizes un tvnet.lv 14 reizes. Nedaudz mazāk 8 reizes tika atzīmēts apollo.lv, 4 respondenti atzīmēja lsm.lv un 3 ziņu portālu bbc.com. Respondenti portālus raksturoja kā vienīgos, kuriem var ticēt, ar tiem dalās draugi un paziņas, ir zināmi, kā arī šeit nav viltus ziņu.

Kārsavas novada Jauniešu lietu speciāliste Solvita Dzērkale atklāj, ka jauniešus piesaista aplikācijas, kurās nav ierobežojumu nedz vecuma ziņā, nedz dažādu ierakstu ievietošanā.

Nav ierobežojumu

Kārsavas novada Jaunatnes lietu speciāliste Solvita Dzērkale piekrīt, ka jaunieši tendendēti izmantot ātros saziņas veidus kā Snapchat un Instagram. Savukārt, lai reģistrētos Facebook ir vecuma ierobežojumi, līdz ar to viņus piesaista aplikācijas, kur tādu ierobežojumu nav. Snapchat aplikācijā viss ir daudz vienkāršāk, atklāj S. Dzērkale. Viltus ziņas jauniešiem drīzāk ir joka līmenī. Par to tika runāts arī jauniešu centrā un jauniešiem ir vecumam atbilstošas medijpratības zināšanas. S. Dzērkale jauniešus raksturo kā inteliģentus un spējīgus atpazīt viltus ziņas. Ja tā ir tēma, kurā jaunieši orientējas, tad viņiem patīk savstarpēji aprunāt viltus ziņas, kas šoreiz ir sarakstīts.

Ciblas novada jauniešu centra vadītājs Aldis Tihovskis zina, ka jauniešiem katram ir savas intereses un katru dienu aplikāciju lietošanā var kaut kas mainīties. Viņi ir informēti par to, ka visam nevar ticēt. Laikrakstu vietā šobrīd tiek izmantotas tikai un vienīgi viedierīces. Tādā veidā visas ziņas ātrāk tiek izplatītas. Instagram un Snapchat aplikācijās nav tik piesārņots saturs kā Facebook. Jauniešu centra vadītājs atzīst, ka pats nav īpaši aktīvs sociālo tīklu sekotājs.

Ciblas novada jauniešu centra vadītājs Aldis Tihovskis uzskata, ka jaunieši ir pietiekoši informēti par to, ka nedrīkst ticēt pilnīgi visam.

Jaunieši dzīvo internetā

Bērnu un jauniešu interešu centra Zilupe vadītāja Inga Magas uzskata, ka jauniešiem ir ļoti aktuāla medijpratības tēma. Viņai šķiet, ka jaunā paaudze praktiski dzīvo internetā, jo visu laiku rokās ir telefoni. I. Magas tajā cenšas saskatīt pozitīvo, jo tādā veidā jaunieši parāda to, kas viņus interesē. Pieaugušie tam var sekot līdzi un uzzināt par savu bērnu vairāk. Par ļoti aktuālām aplikācijām jauniešu vidū viņa nosauc Facebook un Instagram, jo šajās lietotnēs informācija dublējas.

I. Magas redz to, ka jaunieši interesējas par viltus ziņām un labi orientējas tajās. Citreiz viņi pat pamāca, izskaidro un parāda, ja kaut kas nav saprotams jauniešu centra vadītājai un tas viņiem patīk. Lasīt ziņas viņiem īpaši nepatīk un par tām neinteresējas, biežāk aktuālāko paskatās inbox.lv. Laikrakstus jaunieši nelasa, tāpat pēdējos 2 – 3 gadus arī žurnāli jaunajai paaudzei nav interesanti. Vietējas nozīmes ziņas jaunieši arī meklē tieši internetā.

Mainās mediju lietošanas paradumi

Sākot no 21 gada vecuma, paradumi attiecībā uz sociālo tīklu lietošanu atšķiras. To parādīja aptaujas dalībnieku sniegtās atbildes. Vecuma grupā no 27 – 35 gadiem aptaujā piedalījās 16 respondenti jeb 13,1% no kopējā skaita. Respondentiem populārāks ir tieši portāls Facebook, kuru atzīmēja 15 respondenti un Youtube, ko atzīmēja 13 respondenti. Nedaudz mazāk – 11 aptaujas dalībnieki atzīmēja Instagram un 6 respondenti draugiem.lv. Atšķirībā no jaunākajām vecuma grupām Snapchat un Twitter atzīmēja tikai pa vienam respondentam.

Aktuālākos notikumus respondenti vecuma grupā no 27 – 35 gadiem meklē ziņu portālos delfi.lv, tvnet.lv, kā arī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, kurš nebija populārs starp jauniešiem līdz 20 gadu vecumam. Aptaujas dalībnieki atklāj, ka tie ir pārskatāmi un radies pieradums, jo tos izmanto vairākus gadus. Savukārt kāds respondents atzīmē, ka ziņas nelasa, jo tajās ir pārāk daudz negatīvisma.

Ziņas nepatur prātā

Līdzīga situācija sociālo tīklu izmantošanā ir arī vecuma grupā no 21 – 26 gadiem, kurā atbildes sniedza tikai 8 respondenti jeb 6,6%. Lielākā popularitāte ir tieši portālam Facebook, tālāk seko Instagram un Youtube. Šīs pašas vietnes un portālus ikdienā pārsvarā lieto arī aptaujas dalībnieki vecumā no 36 – 55 gadiem. Starp ziņu portāliem nemainīgi respondentiem vairāk patīk delfi.lv un tvnet.lv.

Kāds respondents vecuma grupā no 21 – 26 gadiem aptaujā atzīst, ka speciāli neseko jaunākajām ziņām, bet lasa ziņas, ar kurām ir dalījušies citi. Bieži vien tālāk par virsrakstu neizlasa, ziņu lenti “aizrullē” tālāk. Līdz ar to nākamajā brīdī ziņa ir jau aizmirsta, jo tā netiek paturēta prātā.

Vecuma grupai no 36 – 55 gadiem raksturīgāk ir lasīt ziņas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, jo tur ātrāk parādās dažādas aktualitātes. Tāpat respondentiem ir svarīgi, ka šajos ziņu portālos neparādās viltus ziņas, kā arī dažādas “apsēstas slavenības”, reklāmas par tauku dedzinātājiem un notievēšanu.

Neatpazīst medijpratības veicināšanas kampaņas

Kopumā 56,1% aptaujas dalībnieku izmanto televīziju kā informācijas avotu, taču radio klausās 47,2%. Vairums 57,7% respondentu apstiprina, ka kādreiz ir gadījies noticēt nepatiesai, maldinošai, viltus ziņai.

Respondenti, skatoties ziņas, galvenokārt, atzīmē, ka uzmanību pievērš tās tekstam un virsrakstam. Informācijas avotam nav izšķirošā nozīme, tāpat arī attēlam un ziņas ievietošanas datumam. Aptaujas dalībnieki vērš uzmanību uz to, ka viņi ar viltus ziņām visbiežāk saskaras tieši sociālajos tīklos, ieskaitot portālu Facebook, piemēram, kāda konta sponsorētajos ierakstos vai kāds ir dalījies ar šāda konta ziņu. Daži respondenti ar viltus ziņām ir saskārušies televīzijā, avīzēs, saziņas lietotnē Whatsapp, reklāmās un pat laika ziņās.

Jautājām aptaujas respondentiem, vai viņi dalītos tālāk ar iepriecinošu ziņu, izlasot virsrakstu, kas vēstītu par to, ka no nākošā gada nebūs jāpērk OCTA apdrošināšana? Tikai viens respondents atbildēja apstiprinoši, 40 aptaujas dalībnieki izvēlējās pārbaudīt ziņu citā avotā un sniedza noliedzošu atbildi.

Pārliecinošs vairums 75,4% mūsu aptaujas dalībnieku nav neko dzirdējuši par īstenotajām iedzīvotāju medijpratības veicināšanas kampaņām. Tikai 22,1% par tām ir informēti. Kāds respondents atklāj, ka ir dzirdējis par medijpratību, taču tam aktīvi neseko līdzi, jo uzskata, ka spēj atšķirt maldinošu ziņu no īstas. Vēl kāds aptaujas dalībnieks atzīmē, ka neatceras kampaņu nosaukumus un sekojošās mirkļbirkas, taču ir lasīts par dalīšanos ar ziņām Facebook un to filtrēšanu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jāpārbauda ziņa pirms ar to dalīties tālāk un vienkārši noticēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem